Kozlovskis: Ārpus Latvijas ūdeņiem nebūtu tik vienkārši aizturēt kabeļa bojājuma incidentā iespējami vainīgo kuģi (1)

Vaicāts, cik liela būs iespēja aizturēt incidentā, iespējams, vainīgo kuģi, ministrs atbildēja, ka, kuģim atrodoties Latvijas teritoriālajos ūdeņos, Latvijas varasiestādes to varētu īstenot, bet ārpus Latvijas ūdeņiem tas nebūtu tik vienkārši, jo starptautiskās jūras tiesības ir gana komplicētas.

Tā vietā ir jābūt kopīgai un skaidrai NATO nostājai, jo starptautiskajos ūdeņos atrodas daudz un dažādu valstu kuģi. Vienlaikus ministrs atgādināja, ka nesen notikušajā incidentā Baltijas jūrā Somijai izdevās arestēt Krievijas ēnu flotes tankkuģi "Eagle S", jo tas iepeldēja Somijas teritoriālajos ūdeņos.

Lai arī Latvijas Jūras spēku komandieris Māris Polencs žurnālistus informēja, ka Jūras spēki svētdien pārbaudījuši kabeļa tuvumā esošo kuģi "Michalis San", ministrs nekomentēja, vai Latvijas policijai kriminālprocesā ir jau konkrētas aizdomas par šī vai cita kuģa iesaisti bojājumā.

Ministrs informēja, ka Latvijas policija ir sazinājusies ar ārvalstu kolēģiem un darīs visu iespējamo, lai apsekotu bojājuma vietu un noskaidrotu apstākļus bojājumiem.

Tāpat Kozlovskis atgādināja, ka pēc iepriekš notikušajiem zemūdens infrastruktūras bojāšanas incidentiem Baltijas jūrā NATO janvāra sākumā paziņojis par jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā. Vienlaikus viņš norādīja, ka tāpat kā ar sauszemes robežas aizsardzību, arī jūrā ik pēc kilometra nav iespējams noenkurot patruļkuģi zemūdens infrastruktūras aizsardzībai. Tā vietā NATO alianses valstīm būtu kopīgi jākoncentrējas uz dažādu tehnoloģiju ieviešanu, lai pēc iespējas ātrāk varētu konstatēt drošības riskus vai bojājuma vietu, uzsvēra ministrs.

Kā vēstīts, svētdienas agrā rītā tika bojāts VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis. Kabelis bojāts posmā Ventspils-Gotlande Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Bojājumi neietekmē Latvijas gala lietotāju datu pārraidīšanu, svētdien preses konferencē apliecināja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Vienlaikus, kā pauda premjere, tā kā Latvija ir gatavojušies šādām potenciālām krīzēm, tiek nodrošināta alternatīva datu pārraidīšana.

Jūras spēku komandieris Polencs žurnālistus informēja, ka Jūras spēki jau iepriekš, ņemot vērā incidentus ar kabeļiem Baltijas jūrā, sadarbībā ar LVRTC ir izstrādājuši algoritmus, kā rīkoties šādos gadījumos. Vienlaikus Baltijas jūrā dežūrā 24 stundas diennaktī ir Jūras spēku kuģis, kurš nekavējoties tika nosūtīts pārbaudīt kabeļa tuvumā esošo kuģi "Michalis San".

Jūras spēki konstatējuši, ka kuģis ir ceļā uz Krieviju un gaida nākamo atļauju no aģenta, kad drīkstēs doties tālāk. "Aizdomīgas darbības uz klāja un bojājumus enkuram nekonstatējām, papildus turpinām analizēt pārējo kuģu kustību rajonā," norādīja Polencs.

Vienlaikus Jūras spēki ir saziņā ar sabiedrotajiem, tostarp ar Zviedrijas Jūras spēkiem attiecībā tieši uz bojātā kabeļa zemūdens daļas apsekošanu, kas notiks tuvākajā laikā.

Ievērojot to, ka kabelis atrodas vairāk nekā 50 metru dziļumā, bojājumu veidu varēs noteikt, tikai uzsākot kabeļa remonta darbus, norādīja LVRTC. Centrs turpina sarunas ar uzņēmumu, kas tehniski var nodrošināt jūras kabeļa remontu.

Valsts policija saistībā ar notikušo sākusi kriminālprocesu.

LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators Latvijā.

Iepriekš notikuši vairāki incidenti Baltijas jūrā, kad iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ bojāta kritiskā zemūdens infrastruktūra. NATO janvāra sākumā paziņoja, ka sāks jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.