"Melnajā sarakstā" iekļautais Krievijas pilsonis stājas tiesas priekšā par ieroča glabāšanu un viltus apliecību

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Armēnijā dzimušais Krievijas pilsonis Karens Vačejans jau ilgus gadus ir bijis saistīts ar organizēto noziedzību gan Latvijā, gan Krievijā. Mūsu valsts tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā viņš atradās saistībā ar aizdomām par cigarešu kontrabandu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izspiešanu. Taču iepriekš tiesāts Latvijā Vačejans nav. Tiesā viņš ir teicis, ka Latvijā līdz apcietinājumam neesot strādājis, bet gan pārticis no sava Sanktpēterburgas nekustamā īpašuma izīrēšanas ienākumiem.

Pēc neoficiālām ziņām Vačejans ir bijis cieši saistīts ar citiem iepriekš Latvijas "melnajā sarakstā" iekļautiem un kriminālas slavas apvītiem darboņiem – Romānu Osipjanu un Vjačeslavu Šestakovu. Pēdējo 2021. gadā Ukraina iekļāva savā sankciju sarakstā.

Pērn 9. augustā iekšlietu ministrs pēc Valsts drošības dienesta rekomendācijas aizliedza iebraukšanu Latvijā arī Vačejanam. Valsts drošības dienests raidījumam apstiprināja, ka šāda rekomendācija dota "saistībā ar personas iesaisti organizētajā noziedzībā un dienesta konstatētiem izlūkošanas riskiem". Lielākās drošībnieku bažas izraisīja aizdomas par viņa saistību ne vien ar organizēto noziedzību, bet arī ar Krievijas specdienestiem.

Iekšlietu ministrs piekrita sniegt tikai vispārīgu komentāru, uzsverot, ka lēmumi par iekļaušanu melnajā sarakstā vienmēr balstās uz nopietniem apsvērumiem. "

"Iekšlietu ministra lēmumi par iekļaušanu [melnajā sarakstā] ir pārsūdzami administratīvajā tiesā. Līdz ar to tiem jābūt balstītiem atbilstoši tiesību aktos. Tas būtu pamatprincips," sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

"de facto" noskaidroja, ka Vačejans pērn oktobrī vērsās tiesā, lai pārsūdzētu ieceļošanas aizliegumu. Taču nav samaksājis valsts nodevu. Tā kā samaksu viņš nav veicis arī vēlāk, 20. decembrī Vačejana pieteikums tika atzīts par neiesniegtu. Šis tiesneses lēmums nav pārsūdzams.

Kolīdz persona ir iekļauta Latvijas “melnajā sarakstā”, dienestu pienākums ir pēc iespējas ātrāk to izraidīt no valsts. Izraidīšanas procesā galvenais atbildīgais ir Valsts robežsardze. Pērn iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par Šengenas ieceļošanas aizliegumu 447 personām. Vēl 50 personām ieceļošanu valstī ir aizliedzis ārlietu ministrs. Piespiedu kārtā robežsargi izraidīja tikai četrus ārzemniekus.

Nākamajā mēnesī pēc Vačejana iekļaušanas melnajā sarakstā viņu aizturēja. Tas notika pērn 3. septembra rītā Strēlnieku ielā, Rīgā. Tomēr tūlītēja izraidīšana izpalika, jo aizturēšanas brīdī viņa somā atrada nelikumīgi glabātu šaujamieroci.

Kopš aizturēšanas brīža Vačejans atrodas apcietinājumā. Pagājušajā nedēļā notika pirmā tiesas sēde.

"Krievijas Federācijas pilsonis Karens Vačejans šajā krimināllietā tiek apsūdzēts trīs noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. Pirmkārt, par viltotu dokumentu izmantošanu, par nelikumīgu šaujamieroča glabāšanu un par uzdošanos par citu personu nolūkā slēpt savu identitāti," sacīja prokurors Jānis Vabals.

Atrastais ierocis, kā norāda apsūdzība, ir bijis pašizgatavots, pārveidojot rūpnieciski ražotu Makarova konstrukcijas salūtpistoli. Atrada pie Vačejana arī 14 patronas. Savās liecībās tiesā viņš ir skaidrojis, ka ieroci esot atradis kādā Purvciema autostāvvietā ap pusnakti.

"Es vienkārši naktī atbraucu pie drauga. Viņš nokļuva ceļu satiksmes negadījumā. Un iebraucu autostāvvietā. Kad gaidīju, bija ap pulksten divpadsmit naktī. Un tur atradu," tā sacīja Vačejans, piebilstot, ka turpat atrada arī munīciju.

Vačejanu tiesā arī par viltotu dokumentu izmantošanu un identitātes slēpšanu. Izmeklēšanā noskaidrojies, ka viņš pērn maijā, braucot pa Ausekļa ielu, Rīgā, ir pārkāpis ātrumu. Proti, vietā, kur bija atļauts braukt ar ātrumu 30 km/h, viņa vadītais BMW markas auto pārvietojās ar ātrumu 48 km/h. Kad policisti viņu apturēja, tad viņš ir uzrādījis nevis savus dokumentus, bet gan viltotu Krievijas Federācijas autovadītāja apliecību uz Gevorga Vačejana vārda, kuram tad policija arī izrakstīja sodu.

Tiesā apsūdzētais ir atzinis savu vainu minētajos pārkāpumos un paudis nožēlu par izdarīto. K.Vačejana advokāts Aleksandrs Serovs sacīja, ka šobrīd notiek pārrunas ar prokuroru par iespējamā soda piemērošanu un vienošanās noslēgšanu. Taču uz “de facto” jautājumiem advokāts atbildes nesniedza.

Prokurors ir gatavs prasīt kopējo sodu apsūdzētajam – brīvības atņemšanu uz pusotru gadu, par ko vēl ir jāvienojas ar advokātu. Nākamā tiesas sēde ir paredzēta 5. februārī. Kā papildsodu prokurors prasīs izraidīšanu no valsts. Tas gan notiks pēc soda izciešanas Latvijā.

Pērn robežsargi neļāva iebraukt Latvijā 112 personām, kas atrodas melnajā sarakstā. Lielākoties viņiem bija Šengenas ieceļošanas liegums. Bet 13 personām – nacionālais liegums. Tādā gadījumā teorētiski pastāv iespēja ieceļot caur mūsu kaimiņvalstīm. “Ja persona, piemēram, varētu mēģināt, kaut gan viņai nav tiesības iekļūt caur Šengenas zonu, tas nozīmē arī faktiski līdz pirmajam brīdim, kad viņi nonāks saskarē ar kādu no tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjiem,” uzsvēra iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV). Pēc PMLP datiem šobrīd aktīvs ieceļošanas aizliegums Latvijā ir 5566 ārzemniekiem.