Svētdien notiks pikets pret fiktīvajām "prezidenta vēlēšanām" Baltkrievijā

Piketa rīkotāji atsaucas uz Baltkrievijas opozīcijas spēkiem, kuri uzsver, ka reālas un godīgas vēlēšanas nevar notikt atmosfērā, kad cietumos atrodas vairāk nekā 1200 politieslodzīto. Politieslodzīto vidū ir divi iepriekšējos vēlēšanu kandidāti, viņu advokāti un ģimenes locekļi, opozīcijas aktīvisti, neatkarīgi vēlēšanu novērotāji un citi cilvēki, kas represēti par piedalīšanos miermīlīgos protestos pret iepriekšējo "vēlēšanu" rezultātiem.

Pēc asociācijas "Supolka" paustā, Baltkrievijas demokrātiskie spēki arī uzskata, ka esošie Baltkrievijas vēlēšanu likumi un procedūras nepieļauj reālu alternatīvu kandidātu izvirzīšanu, politisko konkurenci starp kandidātiem un neatkarīgu vēlēšanu novērošanu.

Iepriekšējās prezidenta vēlēšanas Baltkrievija notika 2020.gada 9.augustā. To rezultātus neatzina ne Eiropas Savienība, ne ASV, ne Baltkrievijas sabiedrība. Pēc vēlēšanām vairāki simti tūkstošu cilvēku pievienojās protestiem Baltkrievijas pilsētās, kas gan tika apspiesti.

Asociācijā atzīmēja, ka protesti tika brutāli apspiesti, to laikā pieci protestētāji tika nogalināti, desmitiem tūkstošu protestētāju tika aizturēti un spīdzināti policijas iecirkņos, tūkstošiem cilvēku tika piespriesti cietumsodi.

LETA jau rakstīja, ka šodien Baltkrievijā notiek tā dēvētās prezidenta vēlēšanas, un nav nekādu šaubu, ka pēc šī farsa kārtējo reizi par "uzvarētāju" tiks pasludināts ilggadējais diktators Aleksandrs Lukašenko.

70 gadus vecais Lukašenko, kas atrodas pie varas kopš 1994.gada, šajās "vēlēšanās" formāli pretendē jau uz septīto pilnvaru termiņu.

Eiropas Parlaments (EP) aicinājis starptautisko sabiedrību neatzīt šīs vēlēšanu imitācijas rezultātus. Arī Latvijas Saeima ceturtdien apstiprināja paziņojumu, ka neatzīs tā dēvēto vēlēšanu rezultātus.

Pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātu viltošanas, kārtējo reizi par uzvarētāju pasludinot Lukašenko, 2020.gadā visu valsti pārņēma plaši masu protesti. Tie tika nežēlīgi apspiesti. Aptuveni 65 000 cilvēku tika aizturēti. Citi bija spiesti bēgt no Baltkrievijas. Cilvēktiesību aktīvisti lēš, ka šobrīd valstī ir aptuveni 1300 politieslodzīto.

Tagad visi ietekmīgākie opozīcijas pārstāvji atrodas vai nu cietumā, vai trimdā ārvalstīs. Faktiski pilnībā iznīcināti arī visi neatkarīgie mediji. Tāpat saskaņā ar ANO aplēsēm no valsts politisku iemeslu dēļ kopumā aizbēguši aptuveni 300 000 baltkrievu.

Lai sodītu Lukašenko režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām, rietumvalstis pret Minsku vērsušas bargas sankcijas. Tas licis Minskai vēl vairāk tuvināties Maskavai, un Baltkrievija pārvērtusies par pilnīgu Krievijas diktatora Vladimira Putina totalitārā režīma satelītu.

2022.gada februārī Lukašenko nodeva Putina rīcībā arī Baltkrievijas teritoriju, ko Krievijas karaspēks izmantoja kā placdarmu atkārtotajam iebrukumam Ukrainā.

Tā dēvētajās vēlēšanās nav ļauts piedalīties nevienam opozīcijas kandidātam. Tomēr, lai demonstrētu šķietamu konkurenci, līdz ar Lukāšenko ļauts piedalīties četriem mazpazīstamiem fiktīviem kandidātiem, kas apliecinājuši savu lojalitāti diktatoram.

Tomēr janvārī, uzstājoties ar runu baznīcā, Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievijai jāgatavojas "nākamās paaudzes" valdīšanai. Par viņa pēcteci pie valsts vadības stūres jau sen tiek uzskatīts viens no trim diktatora dēliem - Nikolajs.