Trūkstošo mācību līdzekļu iegādei plāno novirzīt vēl 2,6 miljonus eiro (1)

Par papildu piešķirto finansējumu plānots iegādāties drukātos mācību materiālus, par kuru trūkumu ziņojušas izglītības iestādes.

To, kuras pašvaldības finansējumu saņems, un cik mācību līdzekļus par piešķirto naudu varēs iegādāties, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola precizēt tuvākā mēneša laikā.

Kā aģentūrai LETA norādīja ministrijā, papildus finansējums ir ES fondu investīcijas, kuras vēl nebija piesaistītas konkrētiem projektiem.

Mācību līdzekļiem šogad valsts budžetā iezīmēti vairāk nekā 9,4 miljoni eiro.

Kā ziņots, izglītības nozares eksperti iepriekš norādījuši uz mācību līdzekļu trūkumu skolās.

Šogad vienam skolēnam plānots atvēlēt par 30% lielāku finansējumu nekā pērn - no 28,3 eiro tas pieaudzis līdz 35,2 eiro. Šāds pieaugums ļauj iegādāties, piemēram, vienu darba burtnīcu vienā mācību priekšmetā, norādīja nozares pārstāvji.

Izglītības un zinātnes ministre uzdevusi Izglītības kvalitātes valsts dienestam izvērtēt un izveidot kartējumu par to, kurās Latvijas vietās skolām ir vislielākās problēmas ar mācību materiāliem.

Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība jautājuma risināšanā aicinājusi iesaistīties skolēnu vecākus.

"Šo problēmu piesakām jau kopš 2019.gada, kad tika uzsākta izglītības satura reforma, taču joprojām Latvijas izglītībā skolēni mācās ar nepietiekamu mācību līdzekļu nodrošinājumu," teikts izglītības iestāžu padomēm adresētā vēstulē.

Arodbiedrība akcentē, ka pārkopētas grāmatu lapas un darba lapas, vecāku pirkti mācību materiāli un digitālo mācību līdzekļu platformu pieejamības atkarība no pašvaldības rocības apdraud izglītības pieejamību un kvalitāti.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA norādīja, ka ar papildus atrasto finansējumu nepietiks - lai mācību līdzekļu trūkumu novērstu vismaz sākumskolas posmā, nepieciešami vēl vismaz divi miljoni eiro.

Lai arī ir gandarījums, ka IZM radusi iespēju novirzīt vismaz 2,6 miljonus eiro, arodbiedrības vadītāju neapmierina, ka "kustība sākas tikai tad, kad politisko varu iedzen stūrī".

"Pēkšņi uzrodas kaut kāda nauda, ir kaut kādi krājumi, kur var atrast [finansējumu], ja sabiedrība uzstāj," sacīja Vanaga.

Pēc viņas sacītā, arodbiedrība turpina saņemt informāciju, ka skolotāji un skolu bibliotekāri skolās pārkopē lapas, par ko ir neapmierināti mācību grāmatu izdevēji. Tāpat ir pašvaldības, tostarp Rīgā, kurās nepieciešams atjaunot mācību grāmatas, jo skolās izmanto novecojušus mācību līdzekļus.