Latvijas Bankai būtu jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari, lai panāktu tautsaimniecības straujāku attīstību, sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, kuru koalīcijas partijas vienojušās virzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam.
Latvijas Bankai būs jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari, norāda Purgaile
Purgaile sacīja, ka ievēlēšanas amatā gadījumā viņas galvenais uzdevums būs koncentrēties uz Latvijas finanšu sektora pilnveidošanu un attīstību, lai tas varētu dot lielāku pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Purgaile uzsvēra, ka ar finanšu sektoru domā ne tikai komercbankas, bet arī "FinTech" nozari un kapitāla tirgu.
Tāpat Purgaile vēlētos, lai Latvijas Banka kā organizācija palīdzētu ieraudzīt Latvijas ekonomikas potenciālu un būtu labs padomdevējs valdībai, dialoga veidotājs starp nozari un valdību.
"Jāatrod risinājums, lai Latvijas ekonomika attīstītos," teica Purgaile.
Purgaile atzina, ka, strādājot kopā ar līdzšinējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, jau daudz kas no tā ir izdarīts. Vienlaikus Purgaile norādīja, ka dialogam starp valdību un nozari būtu vēl vairāk jāveidojas, nevis karojot vienam ar otru, bet ciešāk sadarbojoties.
Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu Latvijas Bankas prezidents izvirza Latvijas Bankas padomes locekļu kandidatūras un šogad martā ir jāizvirza trīs kandidāti padomei. Jautāta, vai jau ir padomā kandidatūras padomes locekļu amatiem, Purgaile sacīja, ka šis jautājums būs uzreiz viņas dienaskārtībā gadījumā, ja tiks ievēlēta Latvijas Bankas prezidenta amatā. Līdz tam Purgaile nevēlas "spekulēt ar iespējamiem kandidātu vārdiem".
Savukārt jautāta, vai viņai ir pārliecība par nepieciešamo Saeimas atbalstu, Purgaile sacīja, ka visas koalīcijas partijas savu atbalstu ir apstiprinājušas, tāpēc tāda pārliecība viņai esot.
Tāpat, atbildot uz jautājumu vai viņai ir nepieciešamā līmeņa pielaide darbam ar valsts noslēpumu, Purgaile sacīja, ka viņai šāda pielaide ir un jauna nebūs nepieciešama.
Purgailei ir maģistra grāds starptautiskajā ekonomikā un uzņēmējdarbībā.
Iepriekš Purgaile bija bankas "Citadele" Korporatīvo klientu apkalpošanas direktore un Latvijas Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja, kā arī strādājusi "SEB bankā" dažādos amatos.
No 2019.gada 24.oktobra līdz 2022.gada 30.decembrim bija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja.
Patlaban Purgaile ir Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes locekle un pārstāv Latvijas intereses arī Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EIOPA) un Eiropas Vērtspapīru tirgus iestādes (ESMA) darbā. Iepriekš strādājusi Eiropas Banku iestādes (EBA) Uzraudzības valdē.
Jau ziņots, ka valdības koalīciju veidojošās partijas vienojušās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt Purgaili, aģentūrai LETA pavēstīja "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
Pēc viņa teiktā, Purgailei ir konceptuāls valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju atbalsts.
Koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos, uzsver Jurēvics.
"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA pauda, ka partijai bija svarīgi, lai koalīcijā ir vienošanās par kandidātu, kurš ir līdzvērtīgs bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.
Purgailes līdzšinējā pieredze un kvalifikācijas apliecina, ka viņa būs ļoti laba Latvijas Bankas vadītāja, uzskata Šuvajevs. Purgaile atbilst visiem koalīcijas un Latvijas Bankas likumā noteiktajiem kritērijiem, akcentēja partijas vadītājs, pieļaujot, ka Purgaili salīdzinās ar Kazāku.
""Progresīvie" var ar tīru sirdsapziņu atbalstīt Purgaili", sacīja Šuvajevs.
Purgailei ir maģistra grāds starptautiskajā ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Viņai ir plaša pieredze finanšu jomā - no 2019. līdz 2022.gadam bijusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja un ieņēmusi dažādus vadošus amatus banku sektorā, norāda Jurēvics.
Koalīcijas partneri plāno pirmdien, 27.janvārī, vēlreiz koalīcijas sadarbības sanāksmē tikties ar Purgaili, lai oficiāli izvirzītu viņas kandidatūru, kā arī sniegtu iespēju Purgailei mediju pārstāvjus iepazīstināt ar savu redzējumu par Latvijas Bankas turpmāko darbu un sniegt atbildes uz mediju jautājumiem.
Pēc oficiālās kandidatūras izvirzīšanas Purgaile tikšoties ar visām Saeimas frakcijām, kuras būs gatavas uzklausīt viņas redzējumu par darbu Latvijas Bankas prezidenta amatā.
Jau ziņots, ka Saeimas opozīcijā esošie "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības (NA) frakciju deputāti ceturtdien iesniedza oficiālu pieteikumu Saeimas prezidijam, ar kuru Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirza līdzšinējā centrālās bankas vadītāja Mārtiņa Kazāka kandidatūru.
Paziņojumā medijiem NA un AS norādīja, ka aicina arī visas Saeimā pārstāvētās partijas atbalstīt Kazāka kandidatūru.
Jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam var izvirzīt līdz 31.janvārim.
Kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo pērnā gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja. Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.
Pirmajā "piegājienā" Latvijas Bankas prezidenta amatam tika izvirzītas trīs kandidatūras - Kazāks, "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un opozīcijas partijas "Stabilitātei" pārstāvis Pāvels Kuzmins, taču pēdējā brīdī pirms balsojuma dienas koalīcija procesu apturēja, vienojoties mēģināt tomēr vienoties par vienu, bet citu kandidātu.