Balvu novads izbeidz vairākus līgumus ar Krievijas un Baltkrievijas pašvaldībām

Domes sēdē deputāti lēma pašvaldības sadarbību ar Krievijas Pleskavas apgabala Pitalovas rajona, Pleskavas apgabala Dedoviču rajona, Ļeņingradas apgabala Dubrovskas pašvaldībām un Baltkrievijas Grodņas apgabala Ivjevas pašvaldību un Vitebskas apgabala Rasonu rajona izpildkomiteju, vienpusēji izbeidzot sadarbības līgumus. Ar šīm pašvaldībām kopumā bija noslēgti septiņi līgumi.

Novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) sēdē sacīja, ka Juridiskā nodaļa ir "veikusi sava veida revīziju", lai izvērtētu, kuri līgumi varētu būt spēkā esošo. Šie līgumi neesot bijuši terminēti, tāpēc automātiski pagarinās un ir spēkā esoši.

Jau ziņots, ka 2024.gada otrajā pusē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saņēmusi Ukrainas vēstnieka Latvijā Anatolija Kucevola vēstuli, kurā viņš vērsis komisijas uzmanību uz vēl joprojām spēkā esošiem atsevišķu Latvijas pilsētu sadarbības līgumiem ar Krievijas un Baltkrievijas pilsētām un aicinājis Latvijas tiesību aktos iestrādāt, ka šādas attiecības ar agresorvalsti un tās partnervalsti tiek kategoriski nosodītas.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis informēja, ka organizācijas rīcībā nav šādas informācijas. Turklāt organizācija jau pirmajās kara Ukrainā dienās aicinājusi vietvaras šādu sadarbību izbeigt.

Ārlietu ministrija (ĀM) 2023.gadā lūgusi pašvaldības informēt par sadarbības līgumiem. Virkne pašvaldību atbildes ministrijai ir sniegusi, norādot, ka līgumu ar Krievijas un Baltkrievijas vietvarām tām nav.

Iespējamie grozījumi paredz papildināt Pašvaldību likumu, nosakot, ka pašvaldībai vai pašvaldību biedrībai ir pienākums pārtraukt sadarbību un izbeigt sadarbības līgumu ar ārvalsts pašvaldību, pašvaldību apvienību un citām ārvalsts institūcijām, ja to pieprasa ĀM nolūkā īstenot vienotu valsts ārpolitiku.