Tuvo Austrumu pētniece: "Hamās" un Izraēlas pamiera ilgtspējai ir būtiski šķēršļi

Broka uzsvēra, ka staro iesaistītajām pusēm pastāv būtisks uzticības trūkums, jo iepriekš tās apsūdzējušas viena otru ne tikai par nespēju vienoties par pamiera nosacījumiem, bet arī par nespēju ievērot panākto vienošanos.

Broka atzīmēja, ka iekšpolitiskās nesaskaņas Izraēlā un "Hamās" aprindās gatavība apņemties un ievērot pamiera nosacījumus ir mainīga, un atstās tiešu ietekmi uz pamiera noturību.

Pēc LĀI Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītājas paustā, Izraēlas pusē premjerministra Benjamina Netanjaha koalīcija ir sašķelta - no amata atkāpās Izraēlas nacionālās drošības ministrs Itamars Bengvirs, kamēr citi politiķi ir pauduši nopietnas bažas.

Viņa norādīja, ka Izraēlas un Palestīnas sabiedrība turpina būt sašķelta gan attiecībā uz pamiera vienošanās virzienu, gan noturību. Brokas ieskatā, uzticību grauj arī fakts, kas Izraēlas uzbrukumi okupētajās Rietumkrasta teritorijās turpinās.

Eksperte atzīmēja, ka kopš pamiera stāšanās spēkā Izraēlas spēki ir uzsākuši plašu operāciju Dženinā, kuras rezultātā palestīnieši Rietumkrastā tiekot "nogalināti ik dienu". Viņa klāstīja, ka arī smagā humanitārā situācija Gazā sarežģī sarunas, jo vienlaikus ar drošības jautājumiem ir jārisina arī neatliekamās palīdzības un atjaunošanas vajadzības.

Viņa nenoliedza, ka panāktā vienošanās ir ļoti būtiska un nepieciešamu, taču eksperte saglabātu piesardzīgu optimismu par iespēju panākt ilgstošu pamieru. Broka sacīja, ka pamiers ietver vairākas fāzes, kuru laikā politiskā situācija var būtiski mainīties un "daudz kas var noiet greizi".

LĀI Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja sacīja, ka situācija ir stabilāka, ja atbrīvotie ķīlnieki ir labā veselības stāvoklī, taču vienošanās var ātri izjukt, ja ķīlnieki ir smagi slimi vai miruši. Viņasprāt, veiksmīga un tālejošāka pamiera īstenošanai būs nepieciešams pastāvīgs starptautiskais atbalsts un uzraudzība, kur starptautiskās sistēmas spēlētājiem ir savas - ļoti mainīgas - intereses, īpaši ņemot vērā jauno ASV administrāciju.

ASV un Katara pagājušajā nedēļā paziņoja, ka grupējums "Hamās" un Izraēla ar starpnieku palīdzību panākuši vienošanos, kas paredz uguns pārtraukšanu un 33 "Hamās" gūstā esošo izraēliešu atbrīvošanu apmaiņā pret Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu teroristu atbrīvošanu un Izraēlas karavīru atkāpšanos no vairākām Gazas joslas teritorijām.

"Hamās" piekrita atbrīvot trīs ķīlnieces pirmajā vienošanās dienā, četrus ķīlniekus - septītajā dienā, bet pārējos 26 - turpmāko piecu nedēļu laikā.

Pārējos ķīlniekus, tostarp karavīrus vīriešus, paredzēts atbrīvot pamiera otrajā posmā, par kuru sarunas notiks pamiera pirmā posma laikā. "Hamās" ir paziņojis, ka neatlaidīs atlikušos gūstekņus bez ilgstoša pamiera un pilnīgas Izraēlas atkāpšanās.

Pamiera mērķis ir izbeigt vairāk nekā gadu un trīs mēnešus ilgušo karu, kuru izraisīja "Hamās" sarīkotais slaktiņš Izraēlā un ķīlnieku sagrābšana.

"Hamās" sarīkotajā slaktiņā 2023.gada 7.oktobrī Izraēlas dienvidos teroristi nogalināja 1210 cilvēkus, kā arī nolaupīja un aizveda uz Gazas joslu aptuveni 250 cilvēkus.

Daži no viņiem tika atbrīvoti, veicot gūstekņu apmaiņu, citus izdevās izglābt Izraēlas armijai. Vairāki atrasti jau miruši. Izraēla lēš, ka gūstā joprojām ir 94 ķīlnieki, no kuriem 34 ir miruši.

Atbildot uz to, Izraēla sāka plašu ofensīvu Gazas joslā. Karā iepriekš bijis viens pamiers, kas turpinājās vienu nedēļu 2023.gada novembrī. Arī tajā pamierā notika "Hamās" turēto ķīlnieku apmaiņa pret palestīniešu cietumniekiem.