"Es taču to nevarēšu!" Kā es pārvarēju bailes un dubļus "Stipro skrējienā"

Pirmie posmi – pirmie šķēršļi

Mūsu komanda no TVNET GRUPAS bija noskaņota kaujinieciski. Ierodoties sacensību vietā, distance jau bija redzama un nemaz nelikās tik biedējoša.

Taču, kad devos trasē, ātri sapratu, ka katrs kilometrs šeit ir piedzīvojumu un šķēršļu pilns. Dubļi, auksts ūdens, augstas konstrukcijas un dažādu grūtību posmi. Tā nebija parasta skriešana – tas bija izdzīvošanas kurss, kur katra sekunde prasīja pašatdevi.

Pirmais posms bija iesildošs, taču jau drīz sākās šķēršļi, kas lika sirdij pukstēt straujāk. Augstas sienas, ko vajadzēja pārvarēt, dubļi, kuros grimām, un virvju posmi. Pēc pirmajiem šķēršļiem ātri piezagās doma, ka diez vai līdz galam tikšu.

Taču tieši tajā mirklī sajutu komandas atbalstu. Kolēģi pasniedza roku, uzmundrināja, nepieciešamības gadījumā samazināja skriešanas tempu un skaidri lika saprast – mani neviens šajā trasē nepametīs un kopā cīnīsimies līdz galam.

Bailīgie lēcieni

Posmā bija kāda vieta, ko atcerēšos mūžam. Bija jālec no viena šķēršļa uz otru vairāku metru augstumā. Mirklī, kad uzkāpu pirmajā konstrukcijā un ieraudzīju nelielo attālumu, kas bija jāpārlec, man sākās neliela panika. Ja nu man nepietiks spēka lēcienam?

Bailes bija patiesas, un uz mirkli es burtiski sastingu, sakot komandas biedriem, ka es to nevarēšu. Tobrīd šķita, ka sekundes velkas mūžību, un galvā risinājās sarunas ar sevi.

"Izstājies," es sev teicu. "Tas ir par daudz. Tu to nevari." Bet tad apkārtējie – ne tikai mana komanda, bet arī citi dalībnieki sāka uzmundrināt.

"Tu vari! Nedomā! Lec!" Viņu saucieni bija tie, kas lika aizdzīt bailes, un, pirms pati sapratu, ko daru, es lēcu.

Rokas satvēra otro šķērsli, kājas trīcēja no piepūles, kolēģi pavilka uz augšu, un es stingri turējos. Sirds dauzījās tik strauji... Kad biju droši uz otra šķēršļa, mani pārņēma neaprakstāms atvieglojums un lepnums. Es to izdarīju! Tālāk jau šķita vieglāk.

Emocijas un cīņa līdz finišam

Trases laikā mijās dažādas emocijas - brīžiem ļoti patīkams skrējiens, brīžiem - jo tālāk, jo grūtāk. Rokas un kājas drebēja no piepūles, un dubļi burtiski vilka mani zemē. Taču apkārtējie cilvēki, ne tikai no mūsu komandas, bija ārkārtīgi atsaucīgi. Ikviens bija gatavs pasniegt roku, pamudināt vai vienkārši uzsmaidīt.

Kad beidzot sasniedzu finišu, sajūtas bija neaprakstāmas. Nobira gana daudz laimes asaru par to, ka viss ir pievarēts un esmu veiksmīgi pārkāpusi finiša līnijai. Es biju pieveikusi to, kas iepriekš likās neiespējams. Daži zilumi, nogurums un aukstums vairs nešķita tik būtiski.

Pāris dienas vēlāk, saņemot ziņu, ka TVNET GRUPA ir izcīnījusi pirmo vietu mediju kategorijā, es sajutu ne tikai gandarījumu, bet arī lepnumu. Tas nebija tikai par čempionu titulu – tas bija stāsts par komandas darbu, pārbaudījumiem un cilvēka gara spēku.

Stipro skrējiens man iemācīja daudz, bet īpaši vēlos izcelt vienu – viss ir iespējams, ja ticēsi sev un savām spējām. Un tas ir piedzīvojums, ko var izbaudīt teju ikviens, ja vien nav nopietnu veselības ligu un traumu.

Mudinu ikvienu piedalīties šī gada "Stipro skrējienā". Neatkarīgi no tā, vai esat pieredzējis sportists vai pilnīgs iesācējs, "Stipro skrējiens" ir piedzīvojums, kas jums paliks atmiņā uz mūžu.

Emocijas, grūtības, uzvaras garša un prieks par paveikto. Tiekamies trasē! Vairāk uzzini šeit.