"airBaltic" padomei esošajā situācijā ir nepieciešamas citas kompetences, norāda SM valsts sekretārs

Viņš skaidroja, ka pirmdien tika pieņemts lēmums par "airBaltic" padomes maiņu, ņemot vērā esošo situāciju, kad kompānija saskaras ar tehniskām problēmām, tostarp lidmašīnu dzinēju problēmām, kā arī notiek pēdējais posms ar stratēģiskā investora piesaisti un kompānija virzās uz akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

"Līdz ar to padomei ir nepieciešamas arī citas kompetences, piemēram, tehniskā kompetence, kas līdz šim nav bijusi. Tāpat mēģinām stiprināt starptautiskās aviācijas nozares un finanšu tirgus kompetenci. Līdz ar to meklējam ekspertus, kuri varētu sniegt tieši šīs kompetences," sacīja Židkovs.

Jautāts, kādēļ paziņojums par "airBaltic" padomes maiņu tika izplatīts pirmdienas vakarā, Židkovs norādīja, ka šis lēmums nebija akcionāru sapulces lēmums, bet valsts puses kā akcionāra lēmums. "Kad mēs vienojāmies par šo lēmumu, tad to arī publicējām," teica Židkovs.

Viņš skaidroja, ka otrdien "airBaltic" akcionāru sapulcē šo informāciju par padomes maiņu pieņems zināšanai. Tāpat otrdien sapulcē bija paredzēts skatīt jautājumus saistībā ar stratēģiskā investora ienākšanu, bet valdībā ir nepieciešams vēl viens lēmums, tādēļ tas tiks darīts vēlāk.

"Pēc trim nedēļām, 11.februārī, ir sasaukta vēl viena [ "airBaltic"] akcionāru sapulce, tāpēc šie jautājumi saistībā ar stratēģiskā investora ienākšanu vēl tiks izskatīti valdībā un pēc tam attiecīgi varēs lemt vēlāk," skaidroja Židkovs.

Tāpat viņš norādīja, ka vienošanos par pilnvarojuma līguma izbeigšanu ir parakstījuši "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks un padomes locekļi Kaspars Ozoliņš un Andris Liepiņš, savukārt attiecībā uz padomes locekli un kompānijas mazākuma akcionāru Larsu Tusēnu spēkā ir cits regulējums - akcionāru līgums. "Viņš [Tusēns] saglabā savu vietu padomē neatkarīgi no valsts nominētām personām. Viņam šī vieta padomē ir garantēta kā šī brīža akcionāram," papildināja Židkovs.

Viņš norādīja, ka SM jaunajai uzņēmuma padomei ir uzrunājusi gan starptautiskus kandidātus, gan kandidātus ar tehnisko ekspertīzi. "Kamēr mēs neesam vienojušies par šo, tikmēr mēs to neatklāsim," piebilda SM pārstāvis.

Jautāts, vai līdzšinējiem padomes locekļiem tiks izmaksātas kādas kompensācijas, Židkovs sacīja, ka likums neparedz padomes locekļiem izmaksāt kompensācijas.

LETA jau ziņoja, ka SM un "airBaltic" padome ir vienojušās par esošās padomes pienākumu izbeigšanu no 11.februāra.

Pušu vienošanās paredz, ka pašreizējā padome turpinās pildīt pienākumus līdz nākamajai "airBaltic" akcionāru sapulcei, kas notiks 11.februārī, lai "nodrošinātu atbildīgu un organizētu uzņēmuma vadības pāreju". Februāra akcionāru sapulcē paredzēts ievēlēt padomi jaunā sastāvā.

"Sagaidu, ka nākamajās nedēļās tiks pabeigts stratēģiskā investora piesaistes process. No savas puses akcionārs ir veicis visas nepieciešamās juridiskās darbības, lai procesu sekmīgi noslēgtu. Pēc šī darījuma noslēgšanas "airBaltic" uzsāks nākamo attīstības fāzi, par ko atbildīga būs uzņēmuma jaunā padome," situāciju iepriekš komentēja Židkovs.

Savukārt Vasks pauda uzskatu, ka esošais padomes sastāvs ir ieguldījis nozīmīgu darbu, palīdzot sagatavot "airBaltic" nākamajam darba posmam, kura pirmais etaps noslēgšoties ar stratēģiskā investora ieguldījumu uzņēmuma kapitālā.

"Mūsu galvenais uzdevums ir bijis kapitāla piesaiste uzņēmuma biznesa plāna un tālākās izaugsmes nodrošināšanai. Padomes darbs ir nodrošinājis labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, nodrošinot caurspīdīgumu un visu iesaistīto pušu interešu aizsardzību. Akcionārs un padome ir veikusi visus nepieciešamos priekšdarbus, lai darījumu ar stratēģisko investoru varētu noslēgt," piebilda Vasks.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" 2025.gadu sākumā paziņoja, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.

"airBaltic" vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos no Rīgas - uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru. Savukārt no Tallinas vasaras sezonā tiks atcelti lidojumi uz Dubrovniku un Hamburgu, no Viļņas - uz Dubrovniku, Ibisu, Rodu, Kišiņevu, Telavivu un Valensiju, bet no Tamperes - uz Rodu.

Pēc šī aviokompānijas paziņojuma satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) sociālajos tīklos paziņoja, ka ir uzdots "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.

Vienlaikus Briškens pauda, ka "airBaltic" vadībai, tostarp "airBaltic" valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam un padomes priekšsēdētājam Vaskam ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai "airBaltic" darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.

Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši "Firmas.lv" datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Briškens iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Neoficiāla informācija liecina, ka par "airBaltic" stratēģisko investoru varētu kļūt Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas sākotnēji iegūtu aptuveni 10% akciju.

"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.