Šteinbuka neplāno kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

"Par šo ziņu uzzināju no medijiem, uzrunāta neesmu un neplānoju kandidēt šim amatam. Redzot savu vārdu kandidātu vidū, jūtos gandarīta par sava darba novērtējumu Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas amatā," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka "šajā atbildīgajā pozīcijā, turot rūpi un nodrošinot atbildīgu valsts fiskālo disciplīnu šajā izaicinājumiem bagātajā laikā, redzu sevi arī turpmāk".

Būdama Latvijas Universitātes profesore, Šteinbuka vēlas turpināt iesāktos starptautiskus un nacionālās nozīmes pētnieciskus projektus.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 16.janvārī, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" vēstīja, ka koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi.

Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vidū minēta arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, Latvijas Universitātes profesore, maģistra studiju programmas "Eiropas studijas" direktore Inna Šteinbuka, kuru varētu atbalstīt gan Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan "Jaunā Vienotība".

Starp amata pretendentiem minēta arī bankas "Citadele" padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne, kā arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Raidījumā "Šodienas jautājums" Saeimas deputāts Ainars Šlesers (LPV) sacīja, ka no potenciālajiem Latvijas Bankas prezidenta kandidātiem LPV neatbalstīs nevienu, kurš ir strādājis Latvijas Bankā, jo tur esot krīze un nepieciešama revīzija. Savukārt citus kandidātus LPV varētu vērtēt.

Savukārt deputāts Andris Šuvajevs (P) sacīja, ka oficiālais kandidātu izvirzīšanas termiņš ir 31.janvāris, taču pauda cerību, ka koalīcija savu kandidātu publiski paziņos ātrāk. Šuvajevs uzsvēra, ka jebkuram izvirzītajam kandidātam jābūt vismaz līdzvērtīgam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.

"Panorāma" pagājušajā trešdienā arī ziņoja, ka Latvijas Bankas prezidenta amatam tiek apspriesta Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Āboliņa un Pītersona Starptautiskā ekonomikas institūta viespētnieces Elīnas Ribakovas kandidatūras.

Neoficiāli amata pretendentu vidū izskan arī Latvijas Bankas padomes locekles Kristīnes Černajas-Mežmales vārds.

Iespējamo amata pretendentu vidū esot arī līdzšinējā Latvijas Bankas padomes pārstāve Santa Purgaile, taču viņas izredzes ieņemt bankas prezidenta amatu tiek vērtētas kā samērā mazas, vēstīja LTV.

Kritiski atsevišķas frakcijas vērtējot arī Finanšu nozares asociācijas vadītāja Ulda Cērpa kandidatūru. Savukārt līdzšinējais Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste esot pats pieteicies kandidēt.

Bankas prezidenta amatam opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" deputāti oficiāli izvirzījuši nu jau bijušo centrālās bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Taču viņa izredzes atgūt amatu tiek vērtētas kā mazas, norādīja LTV.

LETA jau rakstīja, ka koalīcijas iekšējās sarunās par vienotu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu netiek izskatīta ne bankas bijušā prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūra, ne arī "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa kandidatūra, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiāla informācija.

Pērnā gada nogalē uz Latvijas Bankas prezidenta amatu "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzīja bijušo prezidentu Kazāku, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kopā ar atsevišķiem Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" (AS) deputātiem - Bērziņu. Dienu pirms balsošanas Saeimā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka koalīcijas partijas atsauc savus kandidātus un notiks jauns izvirzīšanas process, kurā koalīcija vienosies par vienotu kandidātu.

Pirmdien, 13.janvārī, pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes premjere apgalvoja, ka koalīcija Latvijas Banka prezidenta jautājumā virzās ļoti strauji uz priekšu. "Koalīcijā esam pavirzījušies ar kandidātiem, ko mēs iekšēji redzam, kas varētu tikt virzīti," izteicās premjere, uzsverot,- kad būs skaidrība par vienu kandidātu, tad publiski tas tikšot paziņots.

Siliņa atkārtoja koalīcijas izvirzītos kritērijus kandidāta izvirzīšanai. Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju un ar redzējumu par jauniem pakalpojumiem finanšu jomā, kas strauji veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Koalīcijas kandidātam jāspēj strādāt uzreiz Latvijas Bankas prezidenta amatā, pārstāvot Latviju gan iekšējā politikā un tirgū, gan pārstāvot valsti starptautiski.

Tikmēr AS frakcijas deputāti Latvijas Bankas prezidenta amatam nolēmuši virzīt iepriekš kā kandidātu izbrāķēto Kazāku, tagad gan paužot pārliecību, ka viņam piemīt visas nepieciešamās prasmes un kvalitātes un viņa ievēlēšana stiprinātu gan Latvijas Bankas, gan valsts reputāciju, izbeidzot pēdējo mēnešu "netīro politisko tirgu" ap šo amatu. AS līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns pauda uzskatu, ka šobrīd acīmredzamākā, racionālāka un pamatotākā izvēle amatam ir Kazāks.

Kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo pērnā gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja. Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.