Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis
Iesūti ziņu!

Eksperts: Nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā izrausies no stagnācijas

Daudzdzīvokļu mājas Zolitūdē. Ilustratīvs attēls.
Daudzdzīvokļu mājas Zolitūdē. Ilustratīvs attēls. Foto: Ieva Čīka/LETA

Nekustamo īpašumu nozare šogad Latvijā izrausies no stagnācijas, ko sekmēs EURIBOR procentu likmju kritums, prognozēja būvkompānijas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka tādējādi palielināsies Latvijas tirgū pārdoto jauno dzīvokļu skaits, tostarp īpašumu ar lielāku platību. Taču tas var nest arī jaunus izaicinājumus - gatavu jauno dzīvokļu deficītu, pieprasījumam pēc jaunajiem projektiem kļūstot lielākam par tirgus piedāvājumu.

Božē norāda, ka laikā, kad strauji kāpa EURIBOR procentu likmes un līdz ar to ikmēneša maksājumi, jauno projektu dzīvokļu klienti vairāk raudzījās ekonomiskāku un nelielāku mājokļu iegādes virzienā, bet šobrīd sāk iezīmēties cita tendence - klienti arvien biežāk izrāda interesi par lielākiem mājokļiem, piemēram, atjaunojies pieprasījums pēc četru istabu dzīvokļiem.

Pēc Božē minētā, Rīgā šobrīd iegādei varētu būt pieejami apmēram 1500 jaunu dzīvokļu komforta klasē, liela daļa no tiem atrodas projektos Juglā, bet jaunu projektu būvniecības stadijā ir samērā maz. Līdz ar to attīstītājam pastāv bažas, ka šogad kvalitatīvs piedāvājums varētu būt krietni mazāks. Pēc attīstītāju aplēsēm, Rīgā nekustamo īpašumu "patēriņam" būtu jābūt no 2500 līdz 3000 dzīvokļu, taču esošais piedāvājums varētu tikt absorbēts jau tuvākā pusgada laikā. Vienlaikus Božē min arī to, ka, pieaugot pieprasījumam, jau šā gada otrajā pusē tirgū varētu pieredzēt jauno gatavo dzīvokļu deficītu.

Nestabilitāte ekonomikā, ko izraisīja strauji augošā inflācija un tālākā cīņa ar to, karš Ukrainā, neadekvāti augstās energoresursu cenas, būtiski ietekmēja nekustamo īpašumu tirgu, tāpēc daļa investīciju projektu tika "iesaldēti", skaidro Božē. Šobrīd, kad situācija stabilizējusies un attīstītāji atsāk darbus, piedāvājums tirgū nevar atjaunoties tik ātri, kā vēlētos, jo jaunu namu būvniecība ir vismaz pāris gadu cikls.

Proti, pieprasījums atjaunojas straujāk, nekā attīstītāji spēj izprojektēt un uzbūvēt jaunus projektus, skaidro Božē. Arī "YIT Latvija" drīzumā atsāks projektus Āgenskalnā, Dreiliņos, Pļavniekos un Zolitūdē, kas uz kādu laiku bija iepauzēti, bet, redzot, kāda interese šobrīd ir par tirgū jau esošajiem, vēl brīvajiem dzīvokļiem, Božē ir skaidrs, ka "tirgus mostas".

Runājot par veidiem kā veicināt projektu straujāku attīstību, Božē uzsver, ka pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi.

Božē skaidro, ka Latvijā projekts tiek nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, reģistrēts zemesgrāmatā un tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu, kas ir 85-90% no kopējās darījuma summas, tātad finanšu līdzekļus par pārdotajiem dzīvokļiem attīstītājs saņem tikai projektu noslēdzot.

Božē ieskatā Latvijai būtu ko mācīties no Polijas, kur tiek veidoti "open escrow account" jeb atvērtie darījumu konti, kas nozīmē, ja cilvēki pērk dzīvokļus būvniecības laikā, attīstītājs finanšu līdzekļus saņem uzreiz no bankām - jau būvniecības laikā.

Latvijā šāda prakse nav pieejama. Božē informē, ka līdzīgs modelis tiek pielietots Čehijā, kur pēc galveno būvdarbu pabeigšanas ir iespējams reģistrēt dzīvokli zemesgrāmatā un attīstītājs saņem naudu no bankām par padarītajiem darbiem no klientu hipotekāro kredītu līgumiem. Turklāt Čehijā tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme jauniem ekonomiskās klases dzīvokļiem - 12%, kas būtiski uzlabo mājokļu pieejamību un būtiski aktivizē tirgu, norāda Božē.

Viņš arī norāda, ka uzņēmums ir sācis sadarbību ar čehu investīciju grupu "RSJ Investments", izveidojot kopuzņēmumu jauno projektu realizācijai gan Latvijā, gan Lietuvā. Par šādu sadarbības modeli interesi izrādi arī vairāki citi investīciju fondi.

Jau vēstīts, ka "YIT Latvija" apgrozījums 2023.gadā bija 14,596 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2022.gadā, bet uzņēmuma peļņa saruka 2,5 reizes un bija 1,925 miljoni eiro. "YIT Latvija" reģistrēta 1998.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 47 429 278 eiro. "YIT Latvija" īpašnieks ir Somijas uzņēmums "YIT Housing".

YIT strādā astoņās valstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Čehijā, Slovākijā, Zviedrijā un Polijā. Uzņēmuma apgrozījums 2023.gadā sasniedza 2,2 miljardus eiro. "YIT Corporation" akcijas tiek kotētas "Nasdaq Helsinki" biržā.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu