Aizdomas par "ātro kredītu" ātras izmaksas pakalpojumu kā likuma limitu apiešanu

Desmit gadu laikā no jauna izsniegto patērētāju kredītu apjoms ir dubultojies. Šobrīd nebanku nozarē darbojas 37 licencētie uzņēmumi. Lursoft apkopotie dati uzrāda – lielākie nozares spēlētāji audzē gan apgrozījumu, gan peļņu. Līderim – uzņēmumam “DelfinGroup” 2023. gada apgrozījums ir pārsniedzis 40 milj. eiro, kas ir par 40% vairāk, nekā gadu iepriekš. Kompānijai “4Finance” apgrozījums ir bijis 35 milj. eiro, kas ir par trešdaļu vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Uzņēmums "IPF Digital Latvia" ar zīmolu “credit24.lv” apgrozījis teju 22 miljonus eiro. Desmit miljonu robežu apgrozījumā pārsnieguši uzņēmumi “Extra credit”, “Incredit Group” un “VIA SMS”.

Lai novērstu klientu iekrišanu nesamērīgu procentu valgos, pirms sešiem gadiem likumdevējs uzlika tiem griestus. Līguma izmaksas nedrīkstēja pārsniegt 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Tieši tajā laikā daži no uzņēmējiem pārtrauca tūlītēju naudas izmaksu. Vienlaikus ļaujot pie naudas tikt uzreiz, ja vien cilvēki īpaši samaksā par šo kā pakalpojumu. Un ātros kredītus to klientiem parasti vajag ļoti steidzami.

Raidījums “de facto” ir piezvanījis uz vairākiem pakalpojumu sniedzēju klientu apkalpošanas centriem un noskaidrojis, ka naudas piešķiršana tajā pašā dienā tiešām izmaksātu dārgāk. Komisijas maksu par ātrumu pērn iekasēja seši uzņēmumi. Arī tagad, kā pārliecinājās raidījums, tā rīkojas vismaz trīs lielās kompānijas un vairāki ar tiem saistītie pakalpojuma sniedzēji.

Piemēram, “4Finance” gadījumā maksu līdz pat 15% no kredīta summas prasa “Ondo.lv”, “Vivus.lv” un “SMScredit.lv”. Uzņēmums rakstiskā atbildē “de facto” sauc šo par papildpakalpojumu, ko ieviesis taupības dēļ, saskaņojot ar nozares uzraugu. “Šādu papildpakalpojumu kompānija ieviesa 2019. gadā, optimizējot uzņēmuma darbaspēku, pakalpojumu kvalitāti un iespējas, samērojot tās ar ekonomisko situāciju. Pakalpojuma ieviešana ir notikusi strikti saskaņā ar spēkā esošo regulējumu un konsultējoties ar nozares uzraugu,” tā komentēja "4finance" izpilddirektors Gvido Endlers.

Līdzīgi par brīvprātīgu klienta izvēli un oficiālu atļauju tā rīkoties raksta uzņēmums “Extra credit”: “Pirms šo papildpakalpojumu ieviešanas tie tika saskaņoti ar uzraugošo iestādi Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kas apliecina to pilnīgu atbilstību likuma prasībām.” “Līdzībās runājot par identiskiem piemēriem no citas nozares – ja es kā avio pasažieris, pērkot lidojuma biļeti, vēlos saņemt jau konkrētu sēdvietu, es brīvprātīgi veicu par to papildus samaksu biļetes iegādes brīdī,” tā savukārt savu viedokli pamatoja “DelfinGroup” valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Tomēr izmantotais salīdzinājums nav gluži korekts, jo tā ir cita joma, kur likums nenosaka procentlikmes maksimālo robežu. Papildmaksu par ātrāku darbu aizdevēji neieskaita kredīta kopējās izmaksās un gada procentu likmē. Rodas aizdomas, ka šādi tie apiet likuma limitus.

Finanšu nozares asociācija pagājušā gada vasarā vērsās ar sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. “Šāda prakse ir nepieņemama un kopumā, ja tā varētu teikt, kompromitē visus finanšu pakalpojumu sniedzējus,” uzskata Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Bankas atsaucas uz nesenajiem Eiropas Savienības tiesas un Somijas tiesas lēmumiem, kas skatīja līdzīgas lietas un lēma, ka tādi pakalpojumi ir iekļaujami gada procentu likmes kopējā aprēķinā.

Nebanku aizdevēji savukārt uzskata, ka Latvijas likums neattiecas uz šo pakalpojumu, jo tas nav ne obligāts, ne paredzams. Savulaik tas ir bijis saskaņots ar uzraugu. “Šeit nav notikusi negodprātīga rīcība. Šeit ir notikusi ļoti atklāta rīcība, izvērtējot, vai pakalpojums atbilst likumam vai nē, konsultējoties ar uzraugu. Un tad pāris gadus vēlāk kāds saka no malas, ka tas ir mēģinājums apiet. Nu man liekas, ka tāda diskusija nu īsti nav vietā,” tā uzsvēra “FinTech Latvia” asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Tomēr diskusiju ir gatavi sākt arī paši nozares dalībnieki. Vismaz tie, kuri šādu maksu nepiemēro. “Mūsuprāt, komercprakse, kurā tiek piemērota komisijas maksa par kredītu pieteikumu paātrinātu izskatīšanu, vērtējama negatīvi,” situāciju komentēja “VIA SMS.lv” vadītājs Mārtiņš Magdeburgers.

“Lai nodrošinātu taisnīgāku kreditēšanas vidi un novērstu praksi, kas varētu radīt pārmērīgu finansiālu slogu kredītņēmējiem, ir nepieciešams ierobežot šādu maksu piemērošanu,” tādu viedokli pauda “IPF Digital Latvia” vadītājs Toms Vandāns. Un arī “InCredit group” Juridiskās daļas vadītāja Agnija Miļūna klāstīja līdzīgu uzņēmuma pozīciju: “Eiropas Savienības tiesas spriedums ir iespēja ieviest vienotus nosacījumus Latvijas nebanku aizdevēju nozarē.”

Jomas uzraugs situāciju vērtē jau pusgadu. Pērn augustā, atbildot bankām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs rakstīja, ka ir mainījis savu nostāju un aicināja uzņēmējus pārtraukt šo praksi. Turklāt apsvēra domu par administratīvās lietas ierosināšanu patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai. Taču nekādu lēmumu vēl aizvien nav.

“Mēs esam secinājuši, ka šāds pakalpojums nav pieļaujams. Līdz ar to mēs veicam padziļinātu analīzi, vēl papildus [vācam] datus, kā tas [nozari] ietekmēs, cik ilgi industrijai vajadzēs arī savu sistēmu sakārtot, lai izbeigtu šādas lietas. Un tad arī mēs lemsim par tālākajiem soļiem,” uzsvēra PTAC direktore Zaiga Liepiņa, piebilstot, ka situācijas skaidrošana varētu prasīt vēl pusgadu.

“De facto” jau ir vēstījis par iestādes grūtībām tikt galā ar uzticētajiem pienākumiem. Politiskajā laukā izskan idejas par to, lai nebanku jomas uzraudzību nodotu Latvijas Bankai. “Tā problēma ir daudz lielāka nekā patērētāju tiesību aizsardzība. Tas ir, kā funkcionē finanšu tirgi, un katrā ziņā šiem nebanku kreditētājiem, manuprāt, tirgū ir vieta. Nu redzam, ka cilvēki to izmanto un, manuprāt, būtu daudz labāk, ja Banka uzstātos kā regulators šajā jautājumā,” tā raidījumam teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Šādai rīcībai vajadzību gan šobrīd neredz ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Kā “de facto” norādīja Latvijas Bankā, Eiropas Savienībā ir tikai 3 valstis – bez Latvijas vēl tikai Malta un Rumānija, – kur finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību aizsardzībā nav iesaistīta ne centrālā banka, ne finanšu sektora uzraudzības iestāde.