Vienošanās ar "airBaltic" investoru tuvojas; valstij varētu nākties vēlreiz atvērt maku

Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" nelielas akciju daļas pārdošanu stratēģiskajam investoram varētu pabeigt šomēnes. Oficiāli pircēju vārdā nesauc, bet nav vairs liels noslēpums, ka sarunas notiek ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa". Līgumi starp pusēm ir saskaņoti un pašlaik tiek gaidīti “Lufthansas” pārstāvju paraksti.

Darījuma summu iesaistītie neatklāj, bet skaidrs, ka “airBaltic” vajadzībām ar to būs par maz, tādēļ uzņēmumam būs jāmeklē nauda arī biržā.

“Attiecībā uz šo stratēģisko investoru, mēs runājam par nelielas, mazākuma paketes iegādi. Līdz ar to skaidrs, ka šis piesaistīto investīciju apjoms nav tik liels, kāds nepieciešams uzņēmuma biznesa plāna realizēšanai,” atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņu papildina “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks: “Es nevaru atklāt pagaidām detaļas par stratēģisko investoru, bet kopā - tas jau arī iepriekš ir bijis minēts - uzņēmums plāno līdz 300 miljoniem piesaistīt jaunu kapitālu.”

“airBaltic” sapni par biržu jau vienreiz nācās apraut. Pagājušā gada otrajā pusē nosacījumi nebija pietiekami labi. Tagad par mērķi nosprausts šī gada pavasaris, vasaras sākums. Taču politiķu un uzņēmuma vadības starpā parādījušās plaisas, kas nepalīdz pārdot investoriem veiksmes stāstu.

“airBaltic” gada sākumā negaidīti paziņoja par 4670 reisu atcelšanu šovasar. Valdības partija Zaļo un zemnieku savienība uz to reaģēja, prasot lidsabiedrības prezidenta Martina Gausa atlaišanu. Vienlaikus, pretēji Gausa solītajam valstij papildu naudu nelūgt, uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks publicēja viedokli, ka kapitāla injekcija no valsts visticamāk ir neizbēgama. Tas savukārt izsauca satiksmes ministra Briškena neapmierinātību.

“Ja es skatos uz padomes priekšsēdētāju, tad svarīgāk, kā sociālajos tīklos paust savus viedokļus, ir patiešām darīt savu darbu un savlaicīgi un godīgi komunicēt arī ar akcionāru,” saka Briškens.

Satiksmes ministrs sarunā ar LTV piesauc vairākus brīžus, kad, viņaprāt, “airBaltic” pārstāvji nav runājuši gana atklāti. Viņš piemin gan maldināšanu savulaik par iespēju atgūt kovida krīzē valsts ieguldītos 340 miljonus eiro, gan atceras, ka pirms pērn notikušās “airBaltic” vērtspapīru izlaišanas sākotnēji bijuši signāli, ka valsts līdzdalība nebūs nepieciešama, bet beigās bez tās neiztika.

“Es pieturos pie salīdzinoši kritiska redzējuma. Es domāju, ka arī padomes priekšsēdētāja komunikācija gada sākumā nebija profesionāla,” pauž satiksmes ministrs.

Turpretim “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Vasks pārmet valsts pārstāvjiem vēlmi mikromenedžēt, bet nepieņemt stratēģiski svarīgus lēmumus. Padome arī Ministru prezidentei un citiem ministriem norādījusi uz problēmām komunikācijā.

“Man šķiet, ka šobrīd tas vairāk izskatās pēc tā, ka valsts katrā situācijā mēģina meklēt vainīgos, nevis, teiksim, konstruktīvi skatīties uz situāciju, viņu apzināt un uzklausīt gan uzņēmuma, gan padomes risinājumus un piedāvājumus,” uzskata Vasks.

Otrdien paredzēta “airBaltic” akcionāru sapulce. Ņemot vērā ministra izteikumus, nebūtu jābrīnās, ja vismaz “airBaltic” padomes līmenī būs izmaiņas.

Cik daudz valsts naudas “airBaltic” vēl var nākties ieguldīt? Lidsabiedrības prezidents Gauss pirms nedēļas intervijā LTV minēja pāris vispārīgus skaitļus. Valsts ieguldījumu noteiks aviokompānijas novērtējums pirms iziešanas biržā un tas, vai valdība gribēs saglabāt līdzdalību “airBaltic”.

“Ja uzņēmuma vērtība ir 100 miljoni eiro - novērtējums pirms akciju publiskā piedāvājuma, tad valdībai nebūtu jāinvestē, ja mēs piesaistītu 300 miljonus eiro. Ja novērtējums būs nulle, tad, lai Latvija saglabātu 25%, būtu jāinvestē 75 miljoni eiro. Tātad starp nulli un 75 miljoniem eiro, atkarībā no vērtības,” LTV raidījumā “Šodienas jautājums” skaidroja Gauss.

Par iespējamo novērtējumu pagaidām skaidrības ir maz. Līdz šim Ministru kabinetam oficiāli arī nav prasīts iesaistīties jaunu akciju iegādē. Jāņem vērā, ka ja valdība izlemtu investēt ar zaudējumiem strādājošā uzņēmumā, tas palielinātu valsts budžeta deficītu. “airBaltic” pagājušā gada rādītāji nav paziņoti, bet deviņos mēnešos zaudējumi bija gandrīz 50 miljoni eiro.

“Šis te jautājums par pavasara startu biržā, starptautiskos kapitāla tirgos nav vērtēts valdībā šobrīd. Skaidrs, ka mēs finanšu ministrijā vērtējam vienu vai otru scenāriju, bet es šobrīd atbildes nevarēšu sniegt, jo tas būtu vairāk jāprasa satiksmes ministram, kurš ir atbildīgs par šo te risinājumu,” teic finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Satiksmes ministrs uzskata, ka stratēģiski svarīgi būtu valstij saglabāt 25% akciju “airBaltic”, lai, piemēram, kompānijas statūtus nevarētu mainīt, apejot valdību.

Uz jautājumu, vai “airBaltic” novērtējums ir tuvāk 100 miljoniem eiro vai tuvāk nullei, Briškens atbild sekojoši: “Tas jau nav kaut kas tāds, ko mēs varam paņemt, un uz papīra izrēķināt. Skaidrs, ka to jau noteiks tajā konkrētajā brīdī, kad uzņēmums būs gatavas tālāk virzīties uz emisijas procesu, to jau noteiks investori. Līdz ar to tā nav tāda precīza zinātne. Te ir, protams, zināma novirze no tiem solījumiem, ko uzņēmums ir devis savulaik.”

“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Vasks pārliecināts – lai aviosabiedrības iziešana biržā būtu pievilcīga investoriem, valdībai ir skaidri jāpasaka, ka tā saglabās savu stratēģisko interesi uzņēmumā: “Pietiekami lielu brīvo naudu mēs dabūjam samaksāt par procentiem, par obligācijām, kas ir pietiekami dārga nauda. Un savukārt šis te kapitāls ļautu, ja mēs viņu biržā piesaistītu, protams, gan daļēji dzēst dārgās obligācijas, gan veikt investīciju programmu.”

Viens no pārmetumiem nacionālajai lidsabiedrībai ir tas, ka tās biznesa plāns ir pakātots iespaidīgai 100 lidmašīnu flotei, un līdz šim nav bijis pieticīgāks rezerves plāns. Kā minēts uzņēmuma pēdējā pārskatā, tuvākajos gados piegādājamo lidaparātu kopējā cena ir ap 3 miljardiem eiro.