VIDEO ⟩ Rīgas lidosta gaisa telpas uzraudzībai izmanto vairākus gadus vecu dronu radaru (3)

Apkopojot vairāku atbildīgo iestāžu un arī mūsu informācijas avotu stāstīto, "Nekā personīga" mēģina restaurēt, kas īsti notika pirmdien lidostā Rīga. Un kāpēc tur ielidojušos dronus pamanīja nevis radari, bet pa logu viens no lidostas valdes locekļiem.

Pēc dažām nedēļām apritēs trīs gadi kopš Latvijas kaimiņvalsts Krievija uzbrūk Ukrainai. Šī nedēļa pierādīja, ka lidosta Rīga nav parūpējusies, lai tās teritorijā nebūtu iespējams stundām lidināties nezināmas izcelsmes droniem, kam atslēgtas standarta saziņas spējas, kas ir veikalā nopērkamiem lidaparātiem.

KAS NOTIKA?

Ir pirmdienas, 13.janvāra pēcpusdiena. Laukā satumst. Aptuveni pus sešos vakarā viens no lidostas Rīga valdes locekļiem Artūrs Saveļjevs pēkšņi caur sava biroja logiem pamana kaut ko, kas visticamāk ir lidojošs drons. Seko valdes locekļa zvans lidostas drošības dienestam. Noskaidrojas, ka virs lidlauka lidojošais nav dienesta drons, ko tas pagājušogad iegādājies un tam tur nevajadzētu atrasties. Savukārt lidostas teritorijā esošais radars šo dronu "neredz".

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka pirmais dronu pa logu pamanījis vadības cilvēks.

Valsts policijas Tehniskā atbalsta vadības nodaļas priekšnieks Māris Vitkovskis informē, ka pirmā informācija Valsts policijai ienāca pussešos vakarā. Tika ziņots, ka lidostas drošības departamenta darbinieki ir vizuāli fiksējuši dronu, mēģināja izsekot un ar tādu jautājumu - vai policijai nav tehnisko iespēju palīdzēt identificēt, jo viņu iekārtai tas nebija izdevies.

Tiek iedarbināts algoritms, ko lieto, ja radies drošības apdraudējums - uz pusstundu Latvijas gaisa satiksme aptur lidmašīnu pacelšanos un nosēšanos. Valsts policija un Valsts drošības dienests izbrauc uz notikuma vietu. Vairāki iesaistītie secina - nebija skaidrs informācijas apmaiņas algoritms, kam krīzes situācijā ir ļoti būtiska nozīme. Tā vietā notikusi nedaudz stihiska zvanīšanās un īsziņu sūtīšana.

Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs norāda, ka informācija tika saņemta ļoti ātri.

"Tālāk, protams, dalījāmies ar visām iesaistītajām pusēm. Tā kā tā nav pirmā reize, tad arī ar dažiem partnerdienestiem. Iestādēm, kas var palīdzēt šāda veida gadījumos. Un mēs bijām sākotnējais informācijas avots virknei no viņiem. Kam tā nevajadzētu būt. Jā. Šāda informācija ir jāsaņem visiem vienlaicīgi un tieši," viņš norāda.

Operācijas līderim pēc vairāku iesaistīto teiktā bija jābūt lidostas drošības dienesta vadītājam. Par šādu algoritmu radīšanu visi atbildīgie vienojušies vēl pagājušā gada decembrī. Un šis incidents kalpos kā "spēriens pa pakaļu", citējot policiju, lai to pēc iespējas ātrāk izdarītu.

Kad plkst.20 ap lidlauku atkal parādās droni (šoreiz jau vismaz trīs) lidostā jau ieradusies Valsts policija un Valsts drošības dienests.

"FPV droni tie viennozīmīgi nebija. Tie bija 4 rotoru droni - respektīvi kvadrakopteri. Apgalvot, vai tas ir garāžā skrūvēts vai veikalā pirkts - es nevarēšu. Bet pēc manevriem un tas, ko mēs redzējām, liecināja, ka tie visticamāk ir komerciālie droni, bet tur ir vairākas iespējas, kā viņus padarīt neredzamus," skaidro Vitkovskis.

Kā saka notikušā aculiecinieki - nezināmās izcelsmes dronu skaitu var tikai apjaust. Tiem ik pa laikam ieslēgti un atslēgti signālapgaismojumi. Droni parādījušies te vienā, te citā lidlauka vietā. Ja līdzās tiem lidojuši kādi bez apgaismojuma, to esamību gaisā neviens nav redzējis. Vēlāk caurskatīta arī Latvijas gaisa satiksmes radaru informācija, kas arī šos uzbrucējus ekrānos neredzēja. Viens drons, visticamāk, pārlidojis arī angāru, kur glabājas Kanādas bruņoto spēku izvietotie armijas helikopteri.

Ņemot vērā, ka ap plkst.22 vakarā ir visintensīvākā satiksme, un stundas laikā ielido ap 20 lidmašīnu, ziņas par notiekošo lidostā pēc plkst.20 nodotas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Militāristiem zvana gan Valsts drošības dienests, gan lidosta, gan arī Civilās aviācijas aģentūra, lūdzot atgādāt iekārtu, kas varētu ļaut nezināmos dronus pārtvert un nosēdināt. Patruļa pēc saņemtās ziņas ātri tiek atsaukta uz dienesta vietu, paņem iekārtu, kas nevis glabājas noliktavā, bet sargā vienu no militārajiem objektiem, un ar to dodas uz lidostu.

NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks brigādes ģenerālis Egīls Leščinskis informē, ka zvans no valsts drošības iestādēm saņemts aptuveni plkst.20.30. Informācija tika padota uz apvienotā štāba komandpunktu, un tika dota komanda dežurvienībām izbraukt uz Rīgas lidostu. "Stundas laikā plkst.21.30 jau darbojās Lidostas teritorijā," viņš skaidro.

Gorodcovs uzskata, ka būtu pareizi, ja lidostā glabātos iekārta, ar ko būtu redzams radaros neredzams drons. Taču šāda aprīkojuma nebija uz vietas.

Tikmēr droni no lidostas teritorijas atkal pazuduši un gaisa satiksme atjaunota. Kā apstiprināja Valsts prezidenta kancelejā, tobrīd reisā uz Helsinkiem atradies arī Edgars Rinkēvičs, kurš devās darba vizītē uz Somiju, lai piedalītos Baltijas jūras NATO sabiedroto samitā.

Odiņa informē, ka prezidents veica lidojumu uz konferenci Helsinkos, un viņam lidojums aizkavējās tāpat kā daudzi citi, kas bija uz zemes un gaidīja atļauju pacelties.

Ap plkst.22 trešo reizi lidostas teritorijā novērots vismaz viens drons. Tas veic vairākus pārlidojumus un atkal pazūd. Tikmēr militāristi gatavo iekārtu, ar ko būtu iespējams pārņemt dronu vadību un tos neitralizēt. Bet tā vairs nebija nepieciešama, jo ceturto reizi droni vairs neatgriezās.

KĀ TAS VARĒJA NOTIKT?

Pašai lidostai šobrīd nemaz nav iekārtas, ar ko būtu iespējams dronus pamanīt. Vēl pirms Ukrainas kara 2021.gadā, kad šīs tehnoloģijas tikai lēnām attīstījās, Ķīnā ražotu radaru Rīgas un Liepājas lidostā uzlikusi Civilās aviācijas aģentūra.

"Tās sistēmas, kas šobrīd uzstādītas no aģentūras puses nav domātas, lai cīnītos ar kādiem ļaunprātīgiem sabotāžas aktiem. Tam tās gluži vienkārši nav paredzētas. Šobrīd Valsts policija ir izvietojusi savu, kas ir ar labāku veiktspēju kā ir mūsējā," skaidro Gorodcovs, piebilstot, ka tas noticis pēc šīs nedēļas notikuma.

"Šobrīd ne likums, ne Ministru kabineta noteikumi lidostai neuzliek par pienākumu ieviest šādas dronu detektēšanas sistēmas. Kur nu vēl aizturēt un iznīcināt. Kā jau teicu, tas ir Valsts policijas uzdevums," norāda Odiņa.

"Par lidostu vispār nevēlos komentēt, jo tas nav mūsu lauciņš. Mēs, protams, kā Valsts policija ļoti labprāt gribētu, lai lidosta izpilda savu mājasdarbu, un mēs labprāt izmantotu savām vajadzībām šīs visas uztveršanas iekārtas. lai mums arī atvieglotu dzīvi. Par lidostu negribu komentēt. Tik, cik es zinu, tik zinu. Protams, ka tas mājas darbs ir jāizdara," uzskata Vitkovskis.

"Ir jāsaprot, ka absolūtu iekārtu pilnīgai pretdarbības nodrošināšanai pret lidojošiem objektiem nav pasaulē," norāda NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.

"Ar standarta gadījumiem mums problēmu nav. Mēs varam ar to cīnīties. Ar šādiem gadījumiem bez tehnikas mēs esam bezspēcīgi. Mums ir personāls, Kurš ir apmācīts un sagatavots. Zinošs. Es pat nekaunēšos teikt - profesionāls. Vienīgais, kas viņiem trūkst ir tehniskais nodrošinājums," atzīmē Vitkovskis.

KAS JĀDARA?

Kā saka dronu speciālisti, kas darbojušies arī kopā ar ukraiņu karavīriem - lidostā pieredzētais ir loģiskas sekas iestāžu neizdarībai. Ja dronu radars nopirkts pirms vairākiem gadiem un kopš tā laika nav veikti nekādi tehniskie uzlabojumi, skaidrs, ka šāda iekārta redzēs to, kam tā ir paredzēta. Un neredzēs visus tos dronus, kas radīti, lai speciāli šādas iekārtas apietu.

Bezpilota lidaparātu eksperts Māris Bruža skaidro, ka modernie detektori, kas ir nopietnas sistēmas, tiem būtībā jau datu bāzē ir aptuveni 300 dronu paraugi. "Pat tad, ja drons ir anonimizēts, fiziski mēs to dronu radarā redzam. Mēs nevaram noteikt vietu, kur atrodas pilots, bet fiziski dronu pamanīt un momentā uzsākt pretdarbību. Tādai infrastruktūrai kā Rīgas lidosta - tur bija šādai sistēmai jābūt," viņš norāda.

Ukrainas karš parāda arī jaunākās tendences, ka tiek izmantoti droni ar optiskās šķiedras kabeļiem, kas ir pat 10 kilometrus gari. Un šādi aprīkoti lidaparāti praktiski ir neredzami. Tāpēc jārēķinās - ja ir vēlme Lidostas drošību nosargāt - tas maksā dārgi un naudu pretdronu iekārtām var nākties tērēt daudz un bieži. Savukārt policijai jādod pilnas tiesības dronus notriekt. Šobrīd Saeima sāk domat vai dronus ļaut sašaut. Bet ar elektronisko karadarbību lidaparātus ietekmēt policija joprojām nevarēs.

Biedrības "Drone Force – Europe" valdes loceklis Viesturs Silenieks pauž, ka tikai tagad sākas publiska diskusija, ka policijai jāļauj ietekmēt dronus. "Juridiski šāds pienākums jau uzlikts sen, bet viņi nedrīkst kinētiski vai ar elektroniski magnētisko lauku to ietekmēt, kas arī ir stulbums. Elektroniskā karadarbība joprojām nav diskusija. Šāda tehniskā spēja ir NBS, gan VDD. Bet policijai, kas par to ir atbildīga, tādu spēju nav," viņš norāda.

Pēdas par neredzamajiem droniem, kas pirmdien terorizēja lidostu, nevienā no radariem nav palikušas. Tāpēc policija šobrīd ir ļoti skeptiska, vai izdotsies atrast to pilotus.

"Strādāsim, skatīsimies. Varbūt sanāks kaut kur aizķerties. Ja godīgi pateikt - es nelieku lielas cerības, ja identificēsim šādu gadījumu. Ja kaut kas atkārtosies - viss atkarīgs no tehnikas," saka Vitkovskis.

Nākamnedēļ noslēgšoties Rīgas lidostas jau pagājušajā gadā sāktais iepirkums par savu dronu radaru iegādi.

Savukārt rīt notiks sanāksme, kurā tiksies lidostas, Latvijas gaisa satiksmes, Civilās aviācijas aģentūras vadība, lai izrunātu, kādi secinājumi pēc šo pirmdien pieredzētajā incidentā būtu jāizdara. Pēc tam trešdien plānots arī plašāks izvērtējums ar citu iestāžu atbildīgajiem. Izmeklēšanu turpina veikt arī policija. Tomēr liela varbūtība, ka dronu pilotus izskaitļot nebūs iespējams.

NBS raidījumam apliecina, ka katru nedēļu virs viņu objektiem manāmi droni. Un ne vienmēr to pilotus izdodas noķert.