Medijs: NATO Baltijas jūrā bloķē Krievijas karakuģus. Spiediens pieaug (4)

"Zviedrija ar šo pretkuģu raķeti, kurai ir uzlabota un lielāka kaujas galviņa un lielāks darbības rādiuss, ievērojami palielinās savas spējas," norāda raķetes ražotāja "SAAB" izpilddirektors Gergens Juhansons. 

"RBS-15 Mark 3", kuras darbības rādiuss ir vairāk nekā 200 kilometri, spēj veikt triecienus pa kuģiem un sauszemes objektiem. Kopā ar gaisā, uz sauszemes, ūdenī un zem ūdens izvietotajiem sensoriem šīs raķetes efektīvi bloķē Krievijas karakuģu izeju uz Atlantijas okeānu. 

Turklāt Krievijas karaflote ir pakļauta ne tikai Zviedrijas, bet arī citu Baltijas reģiona valstu spiedienam. Igaunija ir iegādājusies raķešu sistēmas "Blue Spear", kuras raķešu darbības rādiuss ir 321 kilometrs, bet Latvija ir iegādājusies pretkuģu raķešu sistēmas "Naval Strike Missile". 

"Šī sistēma tuvākajās desmitgadēs būs Igaunijas jūras aizsardzības stūrakmens," sacīja bijušais Igaunijas Jūras spēku komandieris Jiri Saska.

Līdz ar NATO paplašināšanos un Zviedrijas un Somijas pievienošanos aliansei Baltijas jūra Krievijas karaflotei ir kļuvusi par vienu no problemātiskākajām teritorijām. Tas rada jautājumus, cik efektīvi tā spēs rīkoties iespējamā konfliktā ar NATO.

"The Telegraph" uzsver, ka joprojām nav skaidrs, vai Krievijas Baltijas kara flote spēs efektīvi pretoties NATO spēkiem, ja saspīlējums ar aliansi pāraugs atklātā karā. 

Jau vēstīts, ka 25.decembrī Baltijas jūrā tika sabojāts Igauniju un Somiju savienojošais elektrokabelis "EstLink 2" un vēl četri sakaru kabeļi Somu līcī. Arī pirms tam pēdējo dažu gadu laikā Baltijas jūrā notikuši vairāki incidenti, kuru dēļ bojāta zemūdens infrastruktūra. Eksperti un politiķi incidentus saista ar Krievijas organizētu hibrīdkara operāciju.

Pagājušā mēneša izskaņā NATO paziņoja, ka pastiprinās savu militāro klātbūtni Baltijas jūrā.