Sukils piebilst, ka sagūstītie, visticamāk, neapzinās savas tiesības, kas viņiem pienākas kā karagūstekņiem un, iespējams, savas atbildes uz jautājumiem pauduši ar nojautu, ka jebkura nepareizā atbilde varētu novest pie spīdzināšanas vai nāves.
Sukils piebilst, ka šie karavīri, tāpat kā bēgļi no Ziemeļkorejas, ar kuriem viņš ir strādājis, Eiropā jūtas tā, kā būtu izkāpuši no laika mašīnas. "Tas ir tā, it kā kāds no Viktorijas laikmeta Anglijas ierastos mūsdienu Anglijā," stāsta Sukils. "Lai gan sabiedrības pamati abās valstīs ir tādi paši, viņiem elementāras lietas kā karstais ūdens vai tualete mājā varētu šķist kaut kas neticams."
Īsi pēc tam, kad Ziemeļkorejas karavīri tika nosūtīti karā pret Ukrainu līdzās Krievijas armijai, tiešsaistē parādījās neapstiprināti ziņojumi, ka daļa karavīru, kuri iepriekš nekad nebija brīvi lietojuši internetu, ir kļuvuši atkarīgi no tiešsaistes pornogrāfijas. Sukils Parks apšauba šo ziņu patiesumu, taču norāda, ka interneta plašums nepieredzējušam lietotājam var šķist elpu aizraujošs.
Saskaņā ar Dienvidkorejas izlūkdienesta datiem no 12 000 Ziemeļkorejas karavīru, kas kopš 2024. gada oktobra izvietoti Krievijas Kurskas apgabalā, ir nogalināti aptuveni 300 un ievainoti 2700.