Medijs: vairums Krievijas politiķu, kas dodas karot Ukrainā, nemaz nav bijuši frontē

Medijs norādīja, ka 18 amatpersonas iestājušās armijā, lai izvairītos no kriminālvajāšanas, 20 kopš paziņojuma par dienesta uzsākšanu nav darījušas neko, un vismaz 62 amatpersonas darbojušās tikai kā brīvprātīgās tālu no karadarbības. 

Puse no valsts amatpersonām, kuras dienē okupantu armijā, tajā iestājās kara pirmajos 10 mēnešos. Šis skaitlis samazinājās 2023. gadā, bet 2024. gadā pieauga līdz 23.

Augstākā Krievijas amatpersona, kas paziņoja par dienestu, ir Krievijas Federācijas padomes senators Viktors Bondarevs. Lai gan Bondarevs saņēmis ģenerālpulkveža pakāpi, "Novaja Gazeta" žurnālisti nevarēja apstiprināt, ka viņš ir oficiāli atjaunots aktīvajā dienestā.

Bez Bondareva arī 18 Krievijas Valsts domes deputāti pauduši, ka vēlas karot Ukrainā.

2024. gadā sešas amatpersonas un viens ierēdnis no Belgorodas apgabala vien iestājās Krievijas bruņotajos spēkos. Tiesa, visi septiņi dienēja brīvprātīgo vienībā "BARS-Belgorod", kas koncentrējas uz pierobežas teritoriju aizsardzību un palīdzību vietējiem iedzīvotājiem.

Neviens no viņiem nenonāca kaujas zonās, un trīs no šīm amatpersonām mēneša laikā dienestu pameta.

Tomēr Belgorodas apgabala amatpersonas nav vienīgās, kas pilnvērtīga līguma ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstīšanas vietā pievienojās brīvprātīgo vienībām. "Novaja Gazeta" secina, ka vismaz 49 no 70 amatpersonām, kas paziņoja par militārā dienesta pienākumu pildīšanu, izdarīja tāpat.

No atlikušajām 11, kuras pievienojās kaujas vienībām, tikai astoņas dienēja ierastajos militārajos apstākļos – divas tika ievainotas, bet trīs krita. 

Pārējās 62 amatpersonas dienēja brīvprātīgo vienībās, pozīcijās frontes aizmugurē vai dienesta laikā neierasti aktīvi iesaistījās civilajā dzīvē, kas liecina, ka viņiem tika sniegtas īpašas, parastajiem karavīriem liegtas privilēģijas. 

Žurnālisti skaidro, ka dienests Krievijas brīvprātīgo vienībās būtiski atšķiras no dienesta, kas seko pēc līguma parakstīšanas ar Aizsardzības ministriju. Brīvprātīgie nesaņem vienreizējās parakstīšanas prēmijai, taču viņiem netiek prasīts dienēt kara laikā.

Dienests brīvprātīgo vienībā parasti nav ilgāks par trim vai sešiem mēnešiem. Savukārt vienībā "BARS-Belgorod", kur dienēja Belgorodas amatpersonas, dienesta līgumi var tikt lauzti jebkurā laikā.

Mobilizētajiem karavīriem un karavīriem, kas parakstījuši līgumu ar Aizsardzības ministriju, šādas privilēģijas nepienākas un viņiem frontē jāpaliek līdz kara beigām. 

No Krievijas amatpersonām, kas iestājās karā, puse dienēja ne ilgāk kā sešus mēnešus. Pašlaik Krievijas armijā dienē 31 ierēdnis, bet deviņi no šiem vīriešiem pievienojās mazāk nekā pirms sešiem mēnešiem, un nav skaidrs, vai viņi un viņu kolēģi dienestu plāno turpināt arī ilgtermiņā.