/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/01/18/16602840t1hdd7b.jpg)
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss sestdien publicētā intervijā norādīja, ka ir gatavs nosūtīt vācu karavīrus uz Ukrainu demilitarizētās zonas nodrošināšanai, ja ar Krieviju tiks panākta vienošanās par pamieru.
Vācija pieļauj nākotnē nosūtīt karavīrus uz Ukrainas buferzonu
Intervijā laikrakstam "Suddeutsche Zeitung" Pistoriuss arī sacīja, ka Vācijai būtu jācenšas aizsardzībai tērēt aptuveni 3% no IKP.
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps vēlas, lai NATO dalībvalstis aizsardzībai atvēlētu 5% no IKP, un Vācijas kanclers Olafs Šolcs šo prasību jau noraidījis kā pārāk augstu.
Jautāts par iespējamo Vācijas karaspēka izvietošanu, lai palīdzētu nodrošināt buferzonu starp Krieviju un Ukrainu, ja par to tiktu panākta vienošanās, Pistoriuss atbildēja: "Mēs esam lielākais NATO partneris Eiropā. Acīmredzot mums būs sava loma."
Viņš teica, ka šis jautājums "tiks apspriests pienācīgā laikā".
Pistoriuss sacīja, ka Krievija pašlaik ir okupējusi 18 vai 19% Ukrainas teritorijas. Taču, neraugoties uz gandrīz trīs gadus ilgstošo karu, tā nav ieguvusi vairāk un šajā mēģinājumā ir cietusi lielus zaudējumus savā armijā.
Jautāts par to, kāds ieguldījums Vācijai būtu jāveic NATO aizsardzības izdevumu segšanā, Pistoriuss sacīja: "Mums būtu jārunā drīzāk par trim procentiem, nevis diviem."
Vācija pašlaik aizsardzībai atvēl aptuveni 2% no sava IKP.
Šolcs 9.janvārī noraidīja Trampa prasību NATO dalībvalstīm palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP. Vācijai tas nozīmētu atrast papildu 150 miljardus eiro katru gadu, viņš norādīja.