Zviedrijas pievienošanās NATO spēkiem Latvijā stiprinās reģiona sadarbību un aizsardzības spējas, sestdien, Latvijā ierodoties Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona karavīriem, paudusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
FOTO ⟩ Latvijā sagaida Zviedrijas karavīrus (1)
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā, premjere uzsver, ka tas ir būtisks solis Zviedrijas ciešākai integrācijai NATO un kopējai reģiona sadarbībai aizsardzības spēju stiprināšanai.
Latvijā ieradās Zviedrijas Mehānizētais kājnieku bataljons no Dienvidskones pulka, lai pievienotos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, kas atrodas NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" pakļautībā. Dienesta pienākumus Latvijā pildīs aptuveni 500 Zviedrijas karavīri, informēja Aizsardzības ministrijā (AM).
Tā ir pirmā Zviedrijas NATO misija, kopš tā kļuva par NATO dalībvalsti.
Daudznacionālā NATO brigāde Latvijā apvieno spēkus no 13 NATO dalībvalstīm. "Zviedrijas karavīru pievienošanās NATO spēkiem Latvijā ir ļoti būtiska mūsu reģiona drošībai un kopējo aizsardzības spēju stiprināšanai," uzsver Siliņa.
Premjere uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir ciešāk saliedējusi Baltijas jūras reģiona valstis un rosinājusi plašāku sadarbību arī NATO līmenī. "Latvija ir gan Eiropas Savienības, gan NATO ārējā robeža, un NATO daudznacionālā brigāde Latvijā rūpējas par mūsu iedzīvotāju drošību," pauž valdības vadītāja.
Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norāda, ka Latvijā turpina pieaugt sabiedroto valstu karavīru un militārās tehnikas skaits. "Zviedrijas pievienošanās NATO Daudznacionālajai brigādei Latvijā ir skaidrs apliecinājums, ka alianse ir vienota, un jebkādām Krievijas naidīgām darbībām sekos skaidra atbilde," teic Sprūds, paužot pārliecību, ka kopīgie militārie vingrinājumi sniegs pieredzi gan Zviedrijas, gan Latvijas un citu sabiedroto karavīriem.
Zviedru spēku izvietošana Latvijā ir daļa no visas Alianses centieniem aizsargāt NATO austrumu flangu. Kā norāda AM, NATO vienotība ir pamats daudznacionālajam atbalstam, kurš redzams Latvijā.
Karavīri tika sagaidīti Rīgas ostā, kur ieradās arī kuģi, kas pārvadā nepieciešamo aprīkojumu. Pasākumā piedalījās arī NATO daudznacionālās divīzijas štāba "Ziemeļi" komandiere ģenerālmajore Jete Albinusa, NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro un Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Henriks Rusdāls.
Albinusa pauž prieku redzēt zviedrus atbraucam un apsveic Zviedriju ar pirmo šāda veida NATO misiju. "Mēs ar nepacietību gaidījām iespēju strādāt kopā, ņemot vērā Zviedrijas karavīru pieredzi un dalību līdzšinējās misijās. Esmu pārliecināta, ka viņu pievienošanās šeit, Latvijā, būs ļoti nozīmīga," saka Albinusa.
Aspiro norāda, ka zviedru klātbūtne būs vērtīgs papildinājums kaujas gatavībai, tā stiprina kopējās aizsardzības spējas un reģionālo drošību. "Katras valsts ieguldījums tieši ietekmē brigādes panākumus, demonstrējot spēcīgu aliansi un apņēmību nodrošināt mieru," saka NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris.
Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona komandieris atzīmē, ka karavīri ir pagodināti būt Latvijā un ir apņēmības pilni un gatavi sniegt ieguldījumu NATO kolektīvās aizsardzības un atturēšanas centienos Baltijas jūras reģionā.
"Šis ir vēsturisks notikums, bet vienlaikus arī mūsu jaunā realitāte. Mums ir svarīgs uzdevums, un mēs lepojamies, ka varam to veikt kopā ar sabiedrotajiem," saka Rusdāls.
Kā informē Valsts kancelejā, drīzumā gaidāma oficiāla komandpakļautības maiņas ceremonija, ar kuru Zviedrijas Mehanizētais kājnieku bataljons tiks iekļauts NATO daudznacionālās brigādes Latvijā sastāvā.