Latvijas arheologu biedrība (LAB) par 2025. gada arheoloģisko pieminekli ir izvēlējusies Lagzdīnes pilskalnu, aģentūru LETA informēja LAB biedrs, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta laborants Kaspars Markus Molls.
Arheologi par 2025. gada arheoloģisko pieminekli izvēlējušies Lagzdīnes pilskalns
Pilskalns atrodas Ventspils novada Piltenes pagastā, pie autoceļa Piltene-Zlēkas.
Lagzdīnes pilskalns ir dzelzs laikmeta nocietināta dzīvesvieta Ventas labajā krastā ar Kurzemes pilskalniem netipisku cirkulāru valni gar plakuma malām.
Kā skaidro Molls, pilskalnam senatnē bijusi nozīmīga loma Ventas ūdensceļa kontrolē, jo pirms viduslaiku piļu būvniecības Ventspilī un Piltenē tieši Lagzdīnes pilskalns bija pirmais nozīmīgākais nocietinājums upes lejtecē no Baltijas jūras puses. Lagzdīnes nosaukums pirmo reizi rakstītajos avotos minēts 1253.gadā kā apdzīvota vieta "Lesseden".
Pilskalns ir zināms apskates objekts kopš 19.gadsimta un par to pieejama dažāda informācija, tai skaitā arī tāda, kas ne vienmēr ir zinātnieki pamatota. Par spīti apjomīgiem postījumiem, kas saistīti ar dažas infrastruktūras izbūvi 20.gadsimtā gan pilskalna pakājē, gan tā plakumā, kā arī mantraču darbībām pilskalnā, tas saglabājis savu orģinālo apjomu, atzīmē LAB biedrs.
Līdzšinējie arheoloģiskie pētījumi rāda, ka pilskalna apdzīvotība saistāma gan ar mūsu ēras sākumu, gan arī 11.-13.gadsimtu. Pērn arheologu Armanda Vijupa un Molla vadībā pilskalnā sākti līdz šim plašākie arheoloģiskie izrakumi, kurus plānots turpināt arī šogad.
Pasludinot Lagzdīnes pilskalnu par 2025.gada arheoloģisko pieminekli, LAB aicina domāt sabiedrību par tādiem jautājumiem kā arheoloģiskā pieminekļa pieejamība, arheoloģisko senvietu postīšana, kā arī dezinformācijas radītais iespaids par senvietām un kultūras pieminekļiem.