Igaunija aicija Baltijas jūras valstis vienoties par sadarbību zemūdens infrastruktūras aizsardzībā

"Mērķis būtu katrai dalībvalstij dalīties ar savām spējām, zināšanām un līdzekļiem, lai kopā mēs varētu labāk aizsargāt un remontēt kritiski svarīgas komunikācijas," Mihals sacīja Baltijas jūras piekrastē esošo dalībvalstu samitā Helsinkos.

Viņš piebilda, ka līdztekus reģionālajai sadarbībai būtu jāizmanto arī dažādas NATO un Eiropas Savienības (ES) spējas.

"Nav iespējams novērst visus riskus, kas apdraud mūsu jūras infrastruktūru. Taču ir svarīgi būt tiem gataviem, lai samazinātu iespējamo negatīvo ekonomisko ietekmi uz mūsu iedzīvotājiem," piebilda Mihals.

Šo Igaunijas premjera priekšlikumu sabiedrotie atbalstīja sanāksmes kopīgajā noslēguma paziņojumā.

Igaunijai jau ir šāds divpusējs nolīgums ar Somiju.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, kurš arī piedalījās samitā, paziņoja arī par pagājušās nedēļas beigās sākto atturēšanas misiju "Baltic Sentry", ar kuru NATO stiprina savu klātbūtni Baltijas jūrā.

"Pašlaik sabiedroto kuģi Baltijas jūrā ir izvietoti līdz februāra beigām. Turpmākā rīcība ir atkarīga no riska novērtējuma," pēc sanāksmes sacīja Mihals. "Tas ir svarīgs signāls mūsu pretiniekiem, lai tie neplāno naidīgas darbības pret mūsu infrastruktūru," viņš paziņoja.

Kā teica Igaunijas premjerministrs, tikšanās laikā tika apspriesti arī turpmāki ierobežojumi tā dēvētās Krievijas ēnu flotes darbībām. Viens no ierobežojošajiem līdzekļiem ir ES sankcijas. "Mēs meklējam veidus, kā piemērot sankcijas ne tikai uzņēmumiem un privātpersonām, bet arī kuģiem. Tas nozīmē, ka ES šie kuģi vairs nesniegtu nekādus pakalpojumus un ar tiem vairs negribētu veikt darījumus šajā reģionā," teica Mihals.

Sanāksmē Helsinkos pēc Mihala un Somijas prezidenta Aleksandra Stuba uzaicinājuma piedalījās Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Polijas premjerministrs Donalds Tusks, Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, Rite un Eiropas Komisijas izpildviceprezidente Henna Virkunena.