"Sodra" gatavojas pārdot mežus un ar tiem saistīto uzņēmējdarbību Baltijas valstīs

Grupas paziņojumā teikts, ka "Sodra" meklē iespējamos interesentus, lai šogad varētu virzīties uz priekšu pārdošanas procesā.

"Sodra Skog" uzņēmējdarbības jomas vadītājs Pēters Kārlssons norāda, ka "Sodra" misija ir gādāt par tās biedru mežiem, nevis pašam būt meža īpašniekam. "Tādēļ esam ierosinājuši pārdošanu, un pašlaik rit process, lai atrastu īsto pircēju. Taču mēs nesteidzamies," viņš teica.

Igaunijā un Latvijā "Sodra" pieder kopumā apmēram 153 000 hektāru zemes, no kuriem lielākā daļa atrodas Latvijā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) tviterī atzīmē, ka Latvijai ir jāizmanto šī iespēja un jāiegādājas piedāvātie meži, piebilstot, ka tas ir nacionālo interešu jautājums, tostarp valsts drošības un ekonomiskās drošības.

Tāpat ministrs skaidro, ka tā ir iespēja droši ieguldīt Latvijas iedzīvotāju pensiju fondu līdzekļus valsts mežos.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss tviterī norāda, ka apmēram reizi desmitgadē rodas iespējas no zviedriem atpirkt lielas Latvijas zemes platības, un šobrīd tirgū ir izlikti apmēram 2% no Latvijas kopējās platības.

"Ideāls brīdis radīt jaunu, daļēji valstij piederošu kompāniju, kas caur biržu piesaistītu kapitālu šī īpašuma iegādei," pauž Klauss.

LKF viceprezidents aģentūrai LETA teica, ka "Sodra" sev piederošo meža zemi patlaban pārdod, jo tirgus situācija ir labvēlīga, lai par īpašumiem dabūtu labu cenu, kā arī šķietami grupai patlaban ir plānotas lielas investīcijas ārpus Baltijas valstīm un šādā veidā "Sodra" mēģina iegūt līdzekļus, lai tās īstenotu.

"Es tiešām neaicinātu fokusēties uz jautājumu, kāpēc viņi to dara, it īpaši mēģinot veidot sazvērestības teorijas par ģeopolitisko situāciju," akcentēja Klauss.

Viņš minēja, ka 2018.gadā "Sodra" nopirka daļu no īpašuma, ko patlaban izliek tirgū un šīs daļas vērtība tajā brīdi bija 324 miljoni eiro. Šobrīd grupas tirgū izliktās zemes vērtības kopsumma varētu sasniegt vairāk nekā 500 miljonus eiro. No šīs zemes lielākā daļa atrodas Latvijā - aptuveni 135 000 hektāri, bet Igaunijā - 17 000 hektāri.

Klausa ieskatā vienīgais veids, kā patlaban atgriezt šo zemi Latvijas īpašumā, ir iesaistoties valstij. Viņš minēja, ka to varētu iegādāties AS "Latvijas valsts meži" (LVM), piebilstot, ka tad Latvijas valstij vajadzētu apzināties šīs summas lielumu un vairs neņemt valsts budžeta vajadzībām maksimālos līdzekļus dividendēs.

Tāpat LKF viceprezidents atzīmēja, ka varētu īstenot hibrīda modeli, kurā iesaistītos otrā pensijas fonda turētāji un AS "Finanšu institūcija "Altum"", kas zināmā mērā izpirktu šo zemi kā finanšu aktīvu un, piemēram, nodotu apsaimniekošanai LVM, gūstot atdevi. Tomēr šajā gadījumā ar laiku šāds īpašums atkārtoti būtu jālaiž tirgū.

"Ja gribam, ka Latvijas kapitālā, privātā vai valsts, atgriežas šīs zemes, tas bez Latvijas valsts iesaistes cenas dēļ nav iespējams," uzsvēra Klauss, piebilstot, ka LVM kontā nav tādas naudas, lai patlaban šādu darījumu veiktu, tāpēc ir jādomā, kā šādu kapitālu piesaistīt. Kā potenciālas kapitāla piesaistes iespējas viņš minēja - obligācijas kotēt biržā, vai arī veidot LVM meitas uzņēmumu un veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

Jau ziņots, ka "Sodra" grupas pārstāvis Latvijā, kas specializējas mežkopībā un mežizstrādē, SIA "Sodra Forest Latvia" 2023.gadā strādāja ar 3,887 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 17,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānija cieta zaudējumus 207 084 eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš.

Kompānija "Sodra Forest Latvia" reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 106,026 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas "Sodra Skogsagarna ekonomisk forening".