Alūksniete 2008. gadā bankā paņēma kredītu, lai iegādātos mājokli. Tagad aizņēmums ir samaksāts, tomēr mājoklī šī sieviete dzīvot nevar, ziņo "4.studija".
Sieviete atceras, kā reiz, atgriežoties no darba, ieraudzījusi, ka īpašumā atrodas sveši cilvēki, kā arī policisti. Viņi bija atbraukuši, lai Janu izliktu no vienīgās dzīvesvietas, kurā dzīvots 16 gadu garumā.
Raidījums vēsta, ka Jana 2008. gadā "Swedbankā" paņēmusi hipotekāro kredītu, lai iegādātos šo īpašumu. Divistabu dzīvoklis atbildis viņas prasībām. Tajā bijusi malkas apkure, un mājoklis atradies ārpus pilsētas centra.
"Dzīvokļa patieso cenu es neuzzināju, jo man tas nebija jāzina. Bet, tā kā bija prognozes, ka Alūksnē dzīvokļi kļūst dārgāki, es piekritu cenai – aizņēmuma summa bija 15,9 tūkstoši, bet hipotēkas summa bija 17,4 tūkstoši. Hipotekārais kredīts un aizņēmuma kredīts bankā," raidījumam stāsta sieviete.
Kopumā pirkums tolaik esot izmaksājis teju 22 tūkstošus eiro. Vēlāk gan atklājies, ka 1928. gadā celtajā īpašumā nav iespējams izbūvēt labierīcības un dzīvoklis ir novērtēts par fantastiski augstu cenu.
Kredītņēmēju asociācijā raidījumam skaidro, ka augsto nekustamā īpašuma cenu burbulis plīsis, kad Latvijā sāka darboties Kredītu reģistrs. Tad nācis gaismā, ka cilvēki par savām parādsaistībām ar finanšu iestādēm ir noklusējuši, kas nozīmēja – maksātspēja nav tik augsta, kā gribētos.
Tas nozīmēja, ka Jana aizņēmusies 17 tūkstošus, lai samaksātu par mājokli, kura patiesā cena, iespējams, ir vismaz trīs reizes mazāka.
Bankā atgādina – ar aizdevēju jāsazinās, pirms sākušies maksājuma kavējumi, tad situāciju iespējams risināt. Diemžēl Janas gadījumā tas vairs nav bijis iespējams.
Jurists Alvis Pīlāgs par šo un līdzīgām situācijām "4.studijai" saka:"Valsts, atklāti sakot, pameta šo cilvēku, sabiedrības daļu, novārtā, nepievēršot viņiem pienācīgu uzmanību, ignorējot tās viņu cilvēktiesības, kas veidoja šo emigrācijas vilni, parastajam Latvijas iedzīvotājam emigrējot uz ārvalstīm."
Plašāk par notikušo "4.studijas sižetā":