Strīds sākās, kad koronavīrusa Covid-19 pandēmijas laikā zemessardze "Kaitseliit" ("Aizsardzības līga") brīvprātīgajiem un Aizsardzības spēki saviem aktīvā dienesta karavīriem noteica prasību vakcinēties pret koronavīrusu. Aizsardzības spēku pārstāvis, kurš tolaik dienēja "Kaitseliit", neiesniedza vakcinācijas apliecinājumu, tādēļ "Kaitseliit" komandieris viņu atbrīvoja no miera laika pienākumiem. Saistībā ar to arī Aizsardzības spēku komandieris nolēma atbrīvot karavīru no aktīvā dienesta.
Atvaļinātais vadības lēmumu nepieņēma un apstrīdēja tiesā, norādot, ka nav likuma, kas noteiktu, ka vakcinācija par Covid -19 vai to apliecinošs dokuments ir priekšnosacījums dienestam. Viņa prasībā tika norādīts, ka tādējādi šāda apliecinājuma neiesniegšana nevar būs pamatojums atbrīvošanai no aktīvā dienesta.
2022.gada augustā Tallinas administratīvā tiesa daļēji apmierināja prasību un anulēja attiecīgos "Kaitseliit" un armijas rīkojumus, nolemjot, ka prasības iesniedzējam ir jāsaņem kompensācija 12 vidējo mēnešalgu apmērā. Administratīvā tiesa cita starpā norādīja, ka tiesību normas neparedz tūlītēju vispārēju vai kādām amata grupām noteiktu obligāto vakcināciju un tādējādi personai vajadzētu būt tiesībām izvēlēties, vai vakcinēties.
"Kaitseliit" un Aizsardzības spēki pārsūdzēja spriedumu Tallinas apgabaltiesā, kas pērn 16.martā apelāciju noraidīja un atstāja spēkā administratīvās tiesas spriedumu. Tomēr apelācijas instances tiesa grozīja sprieduma motivāciju, norādot, ka, tā kā apelācijas sūdzības iesniedzēja atvaļināšana ir pretrunā ar likumu, tas ir, "Kaitseliit" komandiera un Aizsardzības spēku komandiera rīkojumi par apelācijas sūdzības iesniedzēja atvaļināšanu tikuši pieņemti prettiesiski, nebija jāvērtē vakcinācijas prasības noteikšanas tiesiskais pamats un samērīgums.