VIDEO ⟩ Samazinātas algas un masveida atlaišanas. Kā Daugavpils slimnīca nonāca uz bankrota sliekšņa?

Daļēji finanšu krīzi izraisīja slimnīcas iepriekšējās vadības nespēja reaģēt uz iepriekš dāsnā kovida finansējuma pārtrūkšanu.

Pandēmijas laikā Daugavpils reģionālajai slimnīcai bija kritiski svarīga loma. 2021.-2022. gadā te uzņēma 4,5 tūkstošus kovida slimnieku. Vairāk – tikai Rīgas Austrumu slimnīcā. Strauji palielinājās valsts finansējums. Un tikpat strauji slimnīca kāpināja personāla izmaksas, 2021. gadā – par 10,8 miljoniem eiro, 2022. gadā – par 1,2 miljoniem eiro. Pandēmijai atkāpjoties, parādījās citas problēmas – sadārdzinājās energoresursi un materiāli. Daugavpils slimnīca cieta zaudējumus un ieslīga parādos. Par tiem pērn decembrī samaksāja ar valsts piešķirto finansējumu. Meklējot vainīgo, valsts rāda uz pašvaldību, vietvara – uz valsti.

Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!") stāsta, ka ieguldīt slimnīcas pamatkapitālā pašvaldība varēja, bet negribēja. Tagad valsts nosegs arī slimnīcas pusmiljona parādu citam pašvaldības uzņēmumam "Daugavpils siltumtīkli". "Mēs redzējām, ka mums ir jāstiprina valsts loma, valsts līdzdalība – vienādības zīme – līdzatbildība," raidījumam sacīja Elksniņš.

"Valsts izdevumi veselības aprūpei nenosedz visas vajadzības," atzina VM valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins. Taču uzsvēra, ka te jārunā par slimnīcas pārvaldības spējām.

Pērn oktobrī sagatavotais ārējais audits, kas ir "de facto" rīcībā, apliecina slimnīcas nesaimniecisku pārvaldību 2022.-2023. gadā. Īpaši uzsvērts neadekvāts personāla atalgojums. Dažiem speciālistiem maksāja vairāk nekā vidēji nozarē un vairāk par slimnīcas iespējām. Atsevišķiem ārstiem atalgojums svārstījās no 12 līdz 20 tūkstošiem eiro. Tā slimnīca cīnījusies par trūkstošo darbinieku piesaisti. Nav skaidrs, kā veidoja atlīdzības, ja, piemēram, kardiologiem mazākais un lielākais atalgojums atšķīrās pat 5 reizes. Audits norāda arī uz neatbilstībām slodžu uzskaitē. Piemēram, kāds traumatologs, pēc uzskaites datiem, ir nostrādājis līdz pat 1200 stundām mēnesī, kas ir pilnas 7 slodzes un fiziski nav iespējams.

Šobrīd lielās algas ir samazinātas, saka Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Edgars Labsvīrs (P): "Jā, TOP 20 ārstiem mums ir sanācis samazināt algas. Par cik? Dažādi, tāpēc, ka tās algas nebija vienādas sākotnēji. Arī samazinājums skāra dažādi ārstus. Bet nu tās ir pietiekami nopietnas summas, tie ir simti un dažiem pat tūkstoši eiro."

Lai samazinātu izdevumus, jaunā valde pērn atlaida kopumā aptuveni 70 darbiniekus, pārsvarā ne mediķus. Piemēram, autovadītājus, ārstu palīgus un 24 krāvējus, kuri bija nolīgti kovida laikā, taču palika slimnīcā arī tad, kad viņu darbs vairs nebija akūti nepieciešams.

Vājā administrēšana ir vēl viens audita secinājums. Dažiem līgumiem netika piemērota iepirkuma procedūra, kaut tā būtu jāveic. Citiem – iepirkumu faktiskā cena būtiski atšķīrās no līgumcenas – pat par 150 tūkstošiem, bez paskaidrojuma, kā ir radies tāds sadārdzinājums. Nebija arī medikamentu un ierīču uzskaites programmas. Slimnīcā strādāja tikai viens jurists un divi iepirkumu speciālisti.

"Mēs esam sastādījuši tehnisko budžetu. Tehniskais budžets – nav peļņas budžets 2025. gadam. Mēs tomēr rezervē ieliekam drusciņ zaudējumus – līdz miljonam. Bet es ceru, ka mūsu darbība un šogad paredzētais finansējums no Atveseļošanas fonda līdzekļiem [ļaus] šo gadu noslēgt bez zaudējumiem. Tāds ir mūsu valdes mērķis," teica Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode.

Problēmu Daugavpils slimnīcai ir daudz, un viena no tām ir telpas, kas savu izskatu nav mainījušas kopš izbūves brīža 1986. gadā. Tāpēc valde uzskata, ka ieguldījumi no valsts puses būs vajadzīgi vēl. Runājot par aptuvenām aplēsēm, E. Labsvīrs pieļāva, ka desmitu gadu griezumā tie varētu būt aptuveni 10 miljoni eiro.

Tagad visi atzīst, ka tik sarežģītu uzdevumu risināšanai slimnīcai nepietika ar vienu valdes locekli. Slimnīcas padomes vadītājs Juris Bārzdiņš, kurš padomē strādāja arī laikā, kad radās parādi, raidījumam sniedza savu personīgo viedokli, kurā par finanšu krīzes iemeslu sauc "vienpersonisku valdes vadības modeli", kas, beidzoties kovida finansējumam, izrādījies neefektīvs.

"Valdei objektīvi trūka ne tikai nepieciešamās kompetences ārstniecības jomā, bet arī autoritātes, kas ir būtiska, lai pamatotu ārstiem nepieciešamību veikt ekonomiskus un efektīvus pārkārtojumus klīniskajos procesos. Šī nespēja pielāgoties situācijai un samazināt izdevumus, kad pieejamie finanšu resursi saruka, noveda pie pārtēriņa ārstniecības personāla atalgojuma sadaļā – galvenā slimnīcas parādu veidošanās iemesla," minēja J. Bārzdiņš. Viņš arī norādīja, ka padomes vairākkārtējie aicinājumi mazināt izdevumus un paplašināt valdes sastāvu tikuši ignorēti.

Finanšu situācijas straujās pasliktināšanās laikā slimnīcu vadīja Grigorijs Semjonovs. Raidījumam "de facto" viņš ir atzinis, ka vienam strādāt ir bijis grūti, taču neesot vēlējies sadarboties ar citām virzītajām kandidatūrām. "Es izprotu, ka esmu vainīgs. Es izprotu to, ka mana vaina ir tajā, ka man nav izdevies pārliecināt ne sabiedrību par to, ka situācija ir tiešām smaga, ne ministri līdz galam, ka tos soļus varēja spert ātrāk. Jo šī problēma izveidojusies vēl 2022. gada vidū, kad pēkšņi, mums neko nepaziņojot, nogrieza DRG – fiksētu maksājumu," tā situāciju raksturoja Grigorijs Semjonovs.

Nacionālajā veselības dienestā, kas aprēķina un piešķir slimnīcām naudu, pārmetumus noraida. Finansējuma samazinājums bija saistīts ar pacientu skaita kritumu un īpašā kovida finansējuma beigām. NVD Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Laura Kronberga paskaidroja, ka kovida pacientu ārstēšanai bija izveidota atsevišķa programma un finansējums nāca no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kad pandēmija beidzās, slimnīcai bija jāatgriežas vecajās darbības sliedēs.

Kā noskaidroja "de facto", saistībā ar atklātajiem pārkāpumiem Valsts policija pirms gada ir ierosinājusi kriminālprocesu par dokumentu viltošanu. Šobrīd notiek izmeklēšana, un sīkāku informāciju policija nesniedz. Taču mums ir zināms, ka tas varētu būt saistīts ar slimnīcā veiktajiem remontdarbiem. Proti, slimnīca noslēdza vairākus identiskus uzņēmuma līgumus ar fiziskām personām par telpu izveidi. Līgumi ir bijuši ar vienādu summu un vienādiem veicamiem uzdevumiem.

Valsts plāno pārņemt savā īpašumā arī citas reģionālās slimnīcas, ko pētīs īpaši izveidota darba grupa Veselības ministrijā. Runa ir primāri par Liepājas, Vidzemes un Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu. Taču neizslēdz, ka valsts varētu iesaistīties arī citu reģionālo stacionāru pārvaldībā.

Video: Raidījuma "de facto" ziņu sižets