/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2024/04/29/16038052t1h716b.jpg)
Vācijas labējo eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) kongresā 11. janvārī Rīzā, Saksijā, vēlēšanu manifestā atteicās iekļaut Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara nosodījumu, vēsta laikraksts "Tagesschau".
Vācijas labējie eiroskeptiķi AfD atsakās nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā
Priekšlikumu iekļaut šādu klauzulu vēlēšanu manifestā izteica viens no partijas dibinātājiem Albrehts Glāzers. Lielākā daļa delegātu (69%) nobalsoja pret to.
Kongresā Rīzā piedalījās aptuveni 600 delegātu.
Foruma dalībnieki vienbalsīgi atbalstīja partijas līdzpriekšsēdētājas Alises Veideles kandidatūru partijas vēlēšanu saraksta līdera pozīcijai.
Veidele kongresā paziņoja, ka partija iestājas par to, lai atjaunotu gāzes vada "Nord Stream" darbību.
Bundestāga vēlēšanas gaidāmas 23.februārī.
AfD sabiedriskās domas aptaujas jau labu laiku ieņem otro vietu.
Partijai atbalstu paudis ASV miljardieris, jaunievēlētā Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa tuvais sabiedrotais Īlons Masks.
Kā liecina sestdien publicētie kārtējās aptaujas rezultāti, Kristīgo demokrātu savienības un Kristīgi sociālās savienības bloka (CDU/CSU) pārsvars pār AfD mazinās.
Saskaņā ar aptauju, ko pēc laikraksta "Bild" pasūtījuma veicis socioloģijas institūts INSA, atbalsts AfD pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 22%.
Tikmēr par CDU/CSU grasās balsot 30% vāciešu, kas ir par procentpunktu mazāk nekā pirms nedēļas. Tas ir zemākais konservatīvo popularitātes līmenis kopš oktobra.
Atbalsts kanclera Olafa Šolca pārstāvētajiem sociāldemokrātiem (SPD) un to koalīcijas partneriem zaļajiem nav mainījies un saglabājies attiecīgi 16 un 13% līmenī.