Eksperts: Putins ir salīdzināms ar Hitleru, tādēļ rietumiem jābūt gataviem uz neracionāliem pārsteigumiem (3)

Spriežot pēc visa, 2025.gads solās būt izaicinājumiem un notikumiem bagāts drošības jomā, uzskata Garisons. "Vairāki faktori liecina, ka nākošajā gadā turpināsim slīdēt uz augšu pa eskalācijas sliedēm. Un pašlaik neviens nevar pateikt, kā notikumi var attīstīties," uzskata eksperts.

Viņaprāt, galvenais jautājums ir, kā attīstīsies Krievijas un Ukrainas karš. Viņš domā, ka, visdrīzāk, šogad varam sagaidīt mēģinājumus pārtraukt aktīvo kara darbību.

Garisons arī uzskata, ka to ļoti skaidri deklarējis nākošais ASV prezidents Donalds Tramps. "Arī kara gaita liecina, ka gan Ukraina, gan Krievija ir nonākušas situācijā, kur tām nav pietiekoši resursi, lai spētu stratēģiski mainīt kara gaitu," secinājis eksperts.

Tomēr, vērojot Putina publiskās uzstāšanās, Garisons nav saskatījis pazīmes, ka diktators būtu gatavs izbeigt karu un viņu vispār uztrauktu patreizējie zaudējumi. Vienlaikus galvenais iemesls, kas var ietekmēt Krieviju, ir Trampa apņēmība mazināt naftas cenas, kas būtiski samazinātu Krievijas ienākumus un spēju finansēt karu, atzina eksperts.

Viņš pauda, ka līdzšinējā jaunievēlētā prezidenta pieeja būt par neitrālu vidutāju starp Krieviju un Ukrainu, izdarot spiedienu uz abiem, var arī īsti nenostrādāt.

"Jārēķinās, ka pat priekštats par ASV piekāpšanos Krievijai Ukrainas jautājumā, vājinās ASV pozīcijas starptautiski," uzsvēra Garisons.

Vienlaikus pēdējie Trampa paziņojumi neliecina, ka viņš varētu piekopt izolacionisma politiku, jo tas nozīmētu ASV lomas mazināšanu starptautiski, uzskata Garisons. Viņš pauda, ka drīzāk situācija sāk veidoties līdzīgi kā pēc 1815.gada Vīnes kongresa, kad Eiropas monarhijas vienojās par varas balansu pasaulē, sadalīja ietekmes sfēras un valstu politikā dominēja reālpolitika.

Eksperts ir pārliecināts, ka Tramps karu starp Ukrainu un Krieviju uzskata par Eiropas problēmu un liks Eiropai gan maksāt par to, gan sūtīt miera uzturēšanas spēkus. Garisons gan šaubās, vai patlaban Eiropai būtu karavīri, ko sūtīt kā miera uzturēšanas spēkus.

Raugoties uz notiekošo pašā Krievijā, jo īpaši Putina pēdējām publiskām runām, arvien skaidrāk varot redzēt līdzības ar Hitlera personības un režīma attīstību pēdējos kara gados, uzskata Garisons.

Putins, tāpat kā Hitlers, lietojis argumentus, par to, ka karš attīstās pēc plāna, uzvara ir garantēta, pie visa vainojami ārējie ienaidnieki, sacīja Garisons. Viņš argumentē, ka cilvēki, kas ilgi bauda vienpersonisku varu, agri vai vēlu sāk rīkoties līdzīgi, jo īpaši, kad viņu plāni sāk brukt un viņi sāk zaudēt.

"Tādēļ es teiktu, ka Putins pašlaik būtu salīdzināms ar Hitleru līdz 1943.gada sakāvei pie Staļingradas. Pēc Staļingradas sagrāves Hitlers sāka pilnībā zaudēt saikni ar realitāti. Putinam vēl nav bijusi lielā sakāve un viņš vēl nav pilnībā zaudējis saikni ar saviem iedzīvotājiem. Taču tas vēl ir priekšā. Tādēļ jābūt uzmanīgiem izdarīt it kā mums loģiskus un racionālus pieņēmumus par Putina tālāko rīcību," pauda Garisons.

Nobeigumā eksperts atgādināja par nepieciešamību Latvijai stiprināt savu aizsardzību un būt gatavai iespējamiem pārsteigumiem. Ja Eiropas lielās valstis, kā piemērām Vācija, arī pēc Trampa brīdinājumiem nesāks nopietni veidot savas aizsardzības spējas, Latvijai jādomā par ciešākas militārās sadarbības veidošanu ar valstīm, kas Krievijas draudus uztver nopietni, pārliecināts Garisons.