Polija ES prezidentūrā koncentrēsies uz Krievijas saukšanu pie atbildības par noziegumiem Ukrainā

Polijas tieslietu ministrs un ģenerālprokurors Adams Bodnars intervijā Ukrainas nacionālajai ziņu aģentūrai "Ukrinform" uzsvēra, ka, viņaprāt, Polijas ES prezidentūras vissvarīgākais mērķis ir "stiprināt un ES līmenī pamanāmāku padarīt jautājumu par atbildību saistībā ar vissmagākajiem noziegumiem, pārkāpjot starptautiskās tiesības, kas pastrādāti Krievijas agresijā pret Ukrainu".

Viņš piebilda, ka ES par to jau vairākkārt ir runāts, jo īpaši Tieslietu un iekšlietu padomē.

"Ir ļoti svarīgi panākt plašu Eiropas atbalstu dažādām atbildības formām un stiprināt iestādes, kas ikdienā risina šos jautājumus," norādīja Polijas tieslietu ministrs.

Bodnars uzsvēra, ka ES aģentūras, kas koordinē tiesu iestāžu un prokuratūras darbību, "Eurojust" pārstāvji aktīvi piedalās šajās diskusijās līdzās īpašai darba grupai, kas izmeklē agresijas noziegumus. Turklāt kopīga izmeklēšanas grupa, kurā ir arī Polijas prokurori, aktīvi izmeklē kara noziegumus, kas izdarīti Krievijas agresijas laikā Ukrainā.

"Šie centieni ir jāturpina un jāstiprina," uzsvēra Polijas ģenerālprokurors.

Bodnars arī norādīja, ka gaidāmi nozīmīgi lēmumi attiecībā uz Tribunāla par agresijas noziegumu pret Ukrainu izveidi. Lai gan ir paredzēts, ka šis tribunāls tiks izveidots Eiropas Padomes paspārnē, viņš uzsvēra, ka šajā kontekstā ir svarīgs ES valstu atbalsts. Pēc Bodnara domām, šis jautājums ir būtisks ne tikai Polijai vai Baltijas valstīm, bet arī daudzām citām ES dalībvalstīm.

"Es vēlētos turpināt šo diskusiju. Gaidāmā ES tieslietu ministru neformālā sanāksme Varšavā 31.janvārī ir lieliska iespēja," viņš piebilda.

Plašākā kontekstā, lai nodrošinātu Krievijas atbildību, Bodnars uzsvēra, ka ir svarīgi ieviest Ukrainai nodarīto zaudējumu reģistru un īstenot nākamo posmu - izveidot Noziegumu komisiju.

"Arī šis ir process, kas Polijai būtu jāstiprina, un šajā jomā Tieslietu ministrija cieši sadarbojas ar Polijas Ārlietu ministriju, kas pārrauga visu procesu," paskaidroja Bodnars.

Varšava cer savas prezidentūras laikā pavirzīt uz priekšu diskusijas par Ukrainas pievienošanos ES, cenšoties šā gada pirmajā pusē sākt izskatīt sarunu sadaļu pamatjautājumus. Polija arī cenšas pastiprināt sankcijas pret Krieviju, lai tās būtu "sāpīgas agresoram".

Ukraina līdztekus Polijas un Dānijas prezidentūrām ES ir izstrādājusi ceļvedi, lai 2025.gadā atvērtu sarunu sadaļas par dalību ES.

Polija, kas 1.janvārī prezidentūru pārņēma no Ungārijas, būs ES Padomes prezidentvalsts līdz 30.jūnijam, pēc tam šos pienākumus pārņems Dānija.