Braže: Krievijas agresija pret Ukrainu ir globāls drauds pasaules mieram un stabilitātei

Ziņojumā uzsvērts, ka Ukraina turpina brīvības cīņas pret Krievijas impērisko agresiju. Ukraiņu tautas varonība un spēks, kā arī starptautiskais atbalsts ir lieguši Krievijai sasniegt savus kara mērķus. Pērn Latvijas valdība un sabiedrība turpināja būt starp vadošajiem Ukrainas atbalstītājām, sniedzot militāru, diplomātisku, ekonomisku un humānu palīdzību.

"Latvijas iedzīvotāji Ukrainas cīņu izjūt personīgi - "līdz kaulam", jo tā ir arī par mūsu drošību. Tāpēc Latvija, aktīvi iesaistot starptautiskos partnerus, turpinās visaptverošu atbalstu Ukrainai, tai skaitā tās integrācijai ES un NATO," norāda Braže.

Ārlietu ministre akcentē, ka Krievija, tās ekonomikai un bruņotajiem spēkiem ciešot milzīgus zaudējumus, savu impērisko ambīciju un politisko mērķu dēļ jau trešo gadu turpina brutālu karu pret Ukrainu. Viņas ieskatā, Krievijas agresiju veicina Baltkrievijas režīms, Irānas un Ziemeļkorejas iesaiste, Ķīnas ekonomiskais un cita veida atbalsts.

Ziņojumā pieminēts, ka Latvija kopā ar partneriem pret agresoru Krieviju un tās atbalstītāju Baltkrieviju panāca ES sankciju stiprināšanu un importa tarifu paaugstināšanu, tādējādi turpinot agresora izolāciju, atturēšanu un kaujas spēju mazināšanu.

Atskatoties uz pagājušo gadu, Braže secina, ka Latvija aktīvi strādāja starptautiskajās organizācijās, lai izolētu Krieviju, sauktu to pie atbildības par agresiju, kā arī nodrošinātu atbalstu Ukrainai un stiprinātu tiesisko kārtību pasaulē. Savukārt, īstenojot ANO Drošības Padomes kampaņu, Latvija izmantoja iespējas, lai paplašinātu kontaktus un sadarbotos ar partneriem visā pasaulē, kā arī, lai aizstāvētu Latvijas intereses.

"Aleksandra Lukašenko režīms Baltkrievijā ir Krievijas sabiedrotais tās agresijas karā pret Ukrainu. Tas turpina īstenot represijas un vardarbību pret savu tautu, vienlaikus atdodot Baltkrievijas suverenitāti Krievijai. Turpināsim stiprināt ES sankcijas, kā arī atbalstīt baltkrievu pilsonisko sabiedrību ārpus valsts," atzīmēja Braže.

Ziņojumā norādīts, ka Latvijai patlaban nav tieša militāra apdraudējuma, tomēr Krievija turpina būt drauds eiroatlantiskajai un visas pasaules drošībai un starptautiskajai kārtībai. Ārlietu ministre skaidro, ka tieši tāpēc Latvija prioritizē NATO sabiedroto klātbūtnes un spēju stiprināšanu, atbalsta nodrošināšanu Ukrainai, Krievijas spēju ierobežošanu.

Braže klāsta, ka NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā Kanādas vadībā ir būtiski palielināta, un tajā piedalās 13 sabiedrotās valstis. Pirmo reizi kopš uzņemšanas NATO Zviedrija lēmusi ilgtermiņā iesaistīties NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā ar vienu bruņoto spēku mehanizēto kājnieku bataljonu, kurā dienesta pienākumus pildīs līdz 600 karavīriem.

2024.gadā kopā ar sabiedrotajiem pieņemti vairāki lēmumus alianses militārās stratēģijas ieviešanai, tai skaitā par reģionālo aizsardzības plānu īstenošanu. 2025.gadā, Latvijas aizsardzības budžetam pieaugot līdz 3,45% no iekšzemes kopprodukta un veltot papildu resursus arī iekšējai drošībai, Bražes ieskatā, būtiski aug arī nacionālās aizsardzības spējas.

"ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā kļuvusi ciešāka un praktiskāka. Latvijai svarīgi, ka šīs sadarbības iznākums eiroatlantiskajā telpā ir aizsardzības spēju paaugstināšana, spēju trūkuma aizpildīšana, aizsardzības industrijas stiprināšana ar lielākiem tēriņiem aizsardzībai un drošībai ES esošajā un nākamajā ES daudzgadu budžetā," akcentē ārlietu ministre.

Braže pauž apņēmību turpināt ciešu sadarbību ar Latvijas Ziemeļamerikas stratēģiskajiem partneriem ASV un Kanādu divpusēji, reģionālajos formātos un NATO gan attiecībā uz draudu mazināšanu no Krievijas, gan drošības izaicinājumiem no Ķīnas un citiem jautājumiem, kā arī padziļinot ekonomisko sadarbību. Ārlietu ministre norādīja, ka Latvijas prioritāte ir ASV un Kanādas klātbūtnes un ciešākas iesaistes nostiprināšana un palielināšana.

"Pēc Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO būtiski ir stiprināta Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība, kā arī Baltijas jūras valstu sabiedroto sadarbība aizsardzības un drošības jautā-jumos, turpināsim to attīstīt," uzsvēra ārlietu ministre.