Kariņa lidojumu krimināllietā tiesības uz aizstāvību ir Citskovskim, apstiprina ģenerālprokurors

Uz aģentūras LETA žurnālista lūgumu apliecināt, vai Citskovskim piemērots aizdomās turētā vai personas personas, pret kuru sākts kriminālprocess statuss, Stukāns raidījumā atbildēja, ka "kā minums" ir piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss, bet vai patlaban bijušais VK direktors jau atzīts par aizdomās turēto, ģenerālprokurors nezināja pateikt.

"Statuss - pret kuru sākts kriminālprocess, tāds viņam ir. To es varu apgalvot tāpēc, ka viņš tika iesaistīts procesā un tika arī pratināts, līdz ar to likums nosaka, ka šādā veidā persona iegūst tiesības uz aizstāvību," norādīja Stukāns.

Kriminālprocesu izmeklējošā iestāde - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) - vēl pagājušā gada nogalē aģentūrai LETA apliecināja, ka lietā ir divas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, un šīs personas iespējamā nozieguma izdarīšanas brīdī bija nodarbinātas Valsts kancelejā.

Saskaņā ar likumu tiesības uz aizstāvību ir tādai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. KNAB neatklāja, kurš no likumā paredzētajiem procesuālajiem statusiem piemērots minētajiem diviem - personas, pret kuru sākts kriminālprocess, vai aizdomās turētā statuss.

Jau ziņots, ka 2024.gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva KNAB izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos.

Ģenerālprokuratūras pārbaudē konstatēts, ka speciālajiem līgumreisiem, kas tika organizēti no 2021. līdz 2023.gadam, tika izlietotas lielākas summas, nekā bija paredzēts līgumos, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūrām par līgumreisu organizēšanu.

Ņemot vērā minēto, prokurore nolēmusi sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā.

Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Kā norādījusi VK, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Jānis Citskovskis.

Sākotnēji saistībā ar Kariņa lidojumu skandālu no amata uz laiku atstādināts arī Citskovskis. Tas darīts ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rīkojumu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem.

Vēlāk Citskovskis darbu VK pameta.