Trampa padomnieki brīdinājuši Dānijas amatpersonas, ka viņa nodomi par Grenlandi ir nopietni (7)

Kāda anonīma Dānijas amatpersona raidsabiedrībai norādīja, ka tagad ap šo ideju esošie apstākļi ir pavisam citādāki nekā 2019. gadā, kad Tramps pirmoreiz runāja par ieceri nopirkt Grenlandi. Cits avots norāda, ka tagad tas izskatās "daudz nopietnāk".

Ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotiem, vēsta, ka Tramps ir "nopietni noskaņots nopirkt Grenlandi", lai "paplašinātu ASV ietekmi Rietumu puslodē" un "nostiprinātu savu mantojumu." 

Viens no aģentūras avotiem min, ka Tramps, visticamāk, šim mērķim nelietos militāros līdzekļus, bet viņš runā "nopietni" par citu metožu, tostarp diplomātiskā vai ekonomiskā spiediena izlikšanu uz Dāniju, lietošanu.

Cits jaunievēlētā prezidenta līdzgaitnieks aģentūrai stāsta, ka viņš pēc Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās redzējis ārpolitikas prioritāšu sarakstu. Viena no prioritātēm bijusi "Grenlandes iegāde". 

Komentējot Trampa ieceri, ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens norādījis, ka "tas, protams, nenotiks". Tomēr Dānijas amatpersonas ir piesardzīgākas un uzskata, ka vienīgais veids, kā novērst krīzi, ir par Trampa nodomiem runāt godīgi, raksta CNN.

Amerikāņu un dāņu amatpersonas uzskata, ka Grenlandes sagrābšana pamatīgi noslogos ASV un salas uzturēšanai būs nepieciešamas papildu investīcijas. Piemēram, Grenlandes ūdeņos patrulē Dānijas Karaliskā flote, kuras pienākumos ietilpst arī ledus laušana gar salas krastiem. Salas nopirkšanas gadījumā ledus laušanu vajadzētu uzņemties visai ASV ledlaužu flotei, kas ir visai novecojusi.

Tramps, kurš stāsies prezidenta amatā 20. janvārī, pirms Ziemassvētkiem izteicās, ka ASV varētu anektēt Grenlandi, kas pieder Dānijai. Preses konferencē otrdien viņš atteicās noraidīt militāra spēka lietošanu, lai pārņemtu kontroli pār Grenlandi.

Tramps iepriekš draudēja Dānijai ar muitas tarifiem, ja tā neatteiksies no Grenlandes.