KNAB priekšnieks komentē pavērsienu korupcijā apsūdzētā Vaivoda krimināllietā

Latgales rajona tiesa ir likusi Rīgas domei atjaunot amatā par kukuļa piedāvāšanu apsūdzēto bijušo Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Vaivodu.

Straume norādīja, ka tiesas lēmumam ar kriminālprocesuālo izmeklēšanu "nav nekāda sakara", bet KNAB izmeklētājiem neesot bijušas tiesības Vaivodam liegt tikt nodarbinātam, jo izmeklētāju saskatītās aizdomas par noziegumu nebija saistītas ar viņa tiešajiem dienesta pienākumiem. "Ja kriminālprocesā tiek konstatēts, ka noziegums izdarīts tieši ar valsts amatpersonas amata aprakstā minēto darbību veikšanu vai neveikšanu, tad izmeklētājam ir tiesības atstādināt no ieņemamā amata," skaidroja Straume.

Šajā gadījumā Rīgas dome pati izvēlējusies un pieņēmusi lēmumu Vaivodu atbrīvot, ko tagad tiesa atcēlusi.

Straume norādīja, ka, neraugoties uz Latgales rajona tiesas spriedumu, Vaivoda krimināllieta atrodas pirmās instances tiesā un tiesvedība krimināllietā turpinās.

Jau ziņots, ka pašvaldība respektēs tiesas lēmumu un no šodienas Vaivodu atjaunos darbā. Vienlaikus pašvaldība pārsūdzēs minēto tiesas spriedumu.

Prokuratūra ir nodevusi Ekonomisko lietu tiesai krimināllietu, kurā bijušais Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Vaivods un uzņēmējs Pāvels Tomiļins apsūdzēti par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu Satiksmes ministrijas (SM) valsts amatpersonai.

Lieta ir saistīta ar zemesgabaliem pie Rīgas lidostas. Ar Rīgas domes 2012.gada 3.jūlija lēmumu pašvaldība nodeva privatizācijai 22 neapbūvētus zemesgabalus pie Rīgas lidostas, kas 2022.gada 15.aprīlī tika pārdoti pašvaldības izsludinātā izsolē, aģentūru LETA informēja prokuratūra. 2022.gada 28.aprīlī starp Rīgas pašvaldību un izsoles uzvarētāju noslēgts nomaksas pirkuma līgums, ar kuru tika iegādāti minētie zemes gabali.

Izmeklēšanā konstatēts, ka starp izsoles uzvarētāju un apsūdzētā uzņēmēja uzņēmumu vēl pirms izsoles sākuma tika noslēgts konsultāciju līgums, citastarp par palīdzības sniegšanu, lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu minēto zemes gabalu izsolē, kā arī nodrošinātu labākos iespējamos nosacījumus to iegādei.

Turklāt tika noslēgts arī zemju pirkšanas priekšlīgums, ar kuru apsūdzētā uzņēmēja uzņēmumam, kas saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju ir SIA "Ošānis", tiktu pārdoti divi no iepriekš minētajiem zemes gabaliem, kas tiktu iegādāti Rīgas domes izsludinātajā izsolē.

Laika periodā no minēto zemes gabalu pārdošanas līdz 2023.gada nogalei Rīgas pilsētas tiesā pieņemti vairāki lēmumi par nostiprinājuma lūgumu atstāšanu bez ievērības, nolemjot nenostiprināt minēto zemes gabalu īpašuma tiesību maiņu Zemesgrāmatā, kā iemeslu minot apstākli, ka SM nav izteikusi nepārprotamu piekrišanu Rīgas pašvaldības piedāvātajam lietas apstākļu risinājumam un jautājuma par pirmpirkuma tiesībām izskatīšanai.

Lai iegādāto zemesgabalu īpašuma tiesības tiktu nostiprinātas Zemesgrāmatā, apsūdzētais uzņēmējs vērsās pie bijušā Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāja, lai viņš, izmantojot savstarpējās pazīšanās ar SM amatpersonām, piedāvā kādai SM amatpersonai 50 000 eiro. LETA jau rakstīja, ka šī amatpersona bija Rīgas mēra Viļņa Ķirša (JV) biroja bijušais darbinieks, pašreizējā satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomnieks Jānis Meirāns.

Kukulis bija paredzēts, lai amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, panāktu, ka ministrija atsakās no pirmpirkuma tiesībām attiecībā uz lidostas teritorijā esošajiem zemesgabaliem, un tie pārietu izsoles uzvarētāja un secīgi apsūdzētā uzņēmēja uzņēmuma īpašumā. Vēlāk šis abu apsūdzēto nodoms arī tika realizēts, informēja prokuratūra.

Tā kā izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka kukuļa piedāvāšana izdarīta juridiskas personas interesēs, tika uzsākts arī process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.

Lieta izskatīšanai nosūtīta Ekonomisko lietu tiesai vispārējā kārtībā pret apsūdzētajām personām un piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai SIA "Ošānis", noskaidroja aģentūra LETA.

Apsūdzības rosināja KNAB. Kriminālprocesu KNAB sāka 2024.gada 8.janvārī.

Ķirsis pērn 27.martā preses konferencē pavēstīja, ka vairāku pie Rīgas lidostas esošu zemesgabalu nodošana privatizācijai 2012.gadā nav notikusi tiesiski. Tas esot secināts pašvaldības veiktajā privatizācijas procesa tiesiskuma izvērtēšanā. Deputātiem uz lēmuma pieņemšanas brīdi bijusi nepilnīga informācija.

Zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus, kas radīti, atceļot 22 zemesgabalu pie lidostas izsoli, 28.martā aģentūrai LETA pavēstīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Tomiļins stāstā figurējot kā Lietuvas investoru partneris. Viņa firma SIA "Ošānis" arī sākotnēji pieteicās lidostas izsolē. Lietuviešiem bijis noslēgts priekšlīgums par divu zemesgabalu pārdošanu Tomiļina firmai, ja izsole un tālākie notikumi būs veiksmīgi, raidījumam norādījis Kuzavs.

"Ošānis" lietuviešiem bija iemaksājis arī avansu.

Kā iepriekš intervijā aģentūrai LETA atzina Kuzavs, uzņēmums pirms izsoles analizēja informāciju, kādi vēl zemesgabali atrodas šajā vietā, jo izsolē izliktie 22 zemesgabali ir izvietoti tā, ka būtu jāuzbūvē iela vai ceļš.

"Pāris no zemesgabaliem atradās otrpus šim ceļam, un mums no tiem nebūtu īsti lielas jēgas. Tādēļ mēs noslēdzām pārdošanas-pirkšanas priekšlīgumu par šo zemi. Kad man prasa, kas ir Tomiļins, tad es saprotu, ka viņš ir uzņēmuma, ar ko noslēgts priekšlīgums, īpašnieks vai vadītājs. Uzreiz pēc izsoles par šo zemi tika iemaksāts avanss. Mēs viņu pazīstam un esam kontaktējušies šī darījuma kontekstā. Mūsu attiecības ar to ir sākušās un beigušās," intervijā aģentūrai LETA martā teica Kuzavs.

Viņš arī uzsvēra, ka "Sirin Development" nekādus piedāvājumus, kas saistīti ar kukuļdošanu, nav saņēmuši.

"Mēs uz to visu skatāmies kā uz diviem atsevišķiem notikumiem. Viens ir zemes pārdošana izsolē. Otrs ir šī izmeklēšana par kukuļdošanu. Mēs iestājamies par to, ka visam ir jābūt caurredzami un likumīgi. Tieši tādēļ mēs nekavējoties sadarbojāmies ar visām struktūrām, kuras pie mums vērsās. Visas mūsu darbības ir paredzētas līgumos," uzsvēra Kuzavs.