Tāpat fonds aicina izveidot kvalitatīvu, ilgtspējīgu un uz starptautiskiem standartiem balstītu Latvijas izcilo personību muzeju sistēmu, uzsverot, ka lielākā daļa Latvijas muzeju ne tikai neatbilst jaunajai muzeju definīcijai, bet, novecojušā Muzeju likuma ierobežoti, nespēj attīstīties un konkurēt ar citām atmiņas institūcijām.
Fonda "Viegli" komanda aicina reorganizēt VKKF, pārveidojot to par laikmetīgu, caurspīdīgu un labas pārvaldības fondu, kas atbilst sabiedrības interesēm.
Kā aģentūru LETA informēja kultūras ministres padomniece Rita Plūme, Lāce atgādina, ka gada nogalē VKKF programmā piešķirts kopumā 327 000 eiro liels finansējums septiņiem privātajiem akreditētajiem muzejiem.
Kultūras ministre klāsta, ka lielākajai daļai no fonda programmā atbalstītajiem muzejiem piešķirtais finansējums ir lielāks nekā līdz 2024.gadam tiem no valsts budžeta līdzekļiem piešķīrusi Kultūras ministrija.
Lāce piekrīt, ka Ziedoņa muzeja gadījumā piešķirtais finansējums ir mazāks nekā prasītais, taču, apskatot konkursa rezultātus, varot redzēt, ka ekspertu komisija nevienam no desmit privātajiem muzejiem nav piešķīrusi prasīto finansējumu maksimālajā apjomā.
"Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka uzticos ekspertu komisijas darbam un godprātīgai pieejamā finansējuma sadalei," pauž kultūras ministre.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka pirms VKKF konkursa vairāki privātie akreditētie muzeji pauda neapmierinātību, ka finansējumu to darbībai turpmāk nepiešķirts Kultūras ministrija, nododot šo uzdevumu VKKF.
KM aicināja VKKF padomi lemt par programmas paplašināšanu profesionālo nevalstisko organizāciju atbalstam kultūras mantojuma nozarē, nosakot, ka tajā tiek paredzēts papildu finansējums un projektus var pieteikt arī akreditētie privātie muzeji.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, tas darīts, lai izskaustu vēsturiskus, politiskus lēmumus, ar kuriem finansējums valsts budžeta veidošanas procesā iepriekšējos gados piešķirts atsevišķiem privātajiem muzejiem.