:format(webp)/nginx/o/2024/09/12/16353496t1hc325.jpg)
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālis un bijušais Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Mikola Malomužs televīzijas kanāla "Kyiv24" ēterā norādījis, ka periods, kurā Krievija, visticamāk, visvairāk vēlējās Ukrainā veikt triecienus ar kodolieročiem, bija brīdis, kad Ukrainas aizstāvji izlauzās caur krievu aizsardzības līnijām Harkivas apgabalā un Krievijas diktatora Vladimira Putina īstenotais uzbrukums bija uz izgāšanās sliekšņa, vēsta Ukrainas ziņu aģentūra "UNIAN".
Minētais pretuzbrukums notika 2022. gada otrajā pusē. Malomužs uzsvēra, ka tobrīd Ukrainas karavīri izlauzās cauri krievu pozīcijām un devās tieši uz Luhansku.
"Tika sagaidīts pilnīgs okupantu operācijas sabrukums. Putinam vairs nebija alternatīvu, un viņš saskatīja iespēju veikt triecienus ar taktiskajiem kodolieročiem un, ja pēc tam rodas konfrontācija ar NATO, tad ballistiskajiem kodolieročiem. Bet tolaik Putins Maskavā un Pekinā tikās ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu. Tikšanās laikā Sji stingri piekodināja Putinam nelietot kodolieročus nekādos formātos," sprieda Malomužs.
Ģenerālis norādīja, ka Krieviju atturējušas šādas darbības sekas – tas novestu pie globāla mēroga konfrontācijas un kara, kā arī cilvēces iznīcības. Saskaņā ar viņa teikto Ķīna pēc tam Krieviju brīdinājusi, ka kodolieroču palaišanas gadījumā nostātos NATO pusē. "Un Putins atkāpās," teica Malomužs.
Ģenerālis sprieda, ka Putins sapratis, ka graujošo seku dēļ praktiski neatļaus kodolieroču triecienus, bet ar šiem ieročiem draudēs Ukrainai un Rietumiem, lai apstiprinātu savu spēku.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)