ASV: Putins ir cietis "stratēģisku sakāvi" karā ar Ukrainu (11)

"Pat ja varbūtība palielināsies no 5% līdz 15%, ja runa ir par kodolieročiem, tas ir ļoti nopietni," uzsvēra Blinkens.

Viens no nedaudzajiem jautājumiem, kurā Ķīna, iespējams, palīdzēja ASV, bija neļaut Krievijai izmantot kodolieročus, sacīja Valsts departamenta vadītājs. Vašingtonai "ir pamats uzskatīt", ka Ķīnas varas iestādes sazinājās ar Krievijas vadību un brīdināja Maskavu no šādiem soļiem, viņš paskaidroja. Pēc Blinkena teiktā, tas varētu būt noticis pēc tam, kad ASV dalījās ar Ķīnu informācijā par Krievijas plāniem izvietot kodolieročus kosmosā.

Entonijs Blinkens arī sacīja, ka Vladimirs Putins ir cietis "stratēģisku sakāvi" karā ar Ukrainu. NATO šodien ir vairāk resursu nekā jebkad agrāk, norādīja valsts sekretārs. Turklāt viņš atgādināja, ka ASV sabiedrotie papildus pašas Vašingtonas piešķirtajiem 100 miljardiem ASV dolāru Ukrainai ir piešķīruši 150 miljardu ASV dolāru palīdzību.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma Kremlis vairākkārt ir draudējis izmantot kodolieročus. Pagājušā gada pavasarī CNN ziņoja, ka Krievija 2022. gada beigās apsprieda iespēju uzbrukt Ukrainai ar kodolieročiem. Saskaņā ar telekanāla avotu sniegto informāciju pēc tam, kad Rietumu izlūkdienesti saņēma informāciju par šādiem nodomiem, ASV sazinājās ar saviem sabiedrotajiem, brīdināja Krieviju un meklēja Ķīnas un Indijas atbalstu, lai atturētu Maskavu no šo plānu realizēšanas.

2024. gada novembrī Vladimirs Putins parakstīja atjauninātu Krievijas kodoldoktrīnu. Tajā veiktās izmaiņas pazemina slieksni, pie kura Krievija būtu gatava ķerties pie kodolieročiem. Tās paredz, ka Maskava ar kodolieročiem var atbildēt arī uz uzbrukumu no valsts, kura nav kodolvalsts, ja vien šo valsti atbalsta kāda kodolvalsts. Daži analītiķi gan norāda, ka Krievijas oficiālajiem dokumentiem ir tikai simboliska nozīme, jo Putins nekādas vienošanās tāpat neņem vērā un viņa rīcību ierobežo tikai paša personiskās bailes.