Bijušais "airBaltic" viceprezidents: Uzticības krīzi lidsabiedrībai padziļina akcionāru un uzņēmuma haotiskā komunikācija (7)

Vanags uzsvēra, ka tādējādi uzticības krīze var pāraugt pilna mēroga ilgstošā strukturālā krīzē, kas samazina uzņēmuma kā aktīva vērtību.

Eksperts skaidroja, ka uzticības krīzi izraisījuši vairāki notikumi - uzņēmuma plānotā, bet vēl neveiktā pamatkapitāla samazināšana, ieilgušās sarunas par investora piesaisti un plānoto sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), kā arī ceturtdienas "airBaltic" paziņojums par reisu skaita samazināšanu vasaras sezonā.

Kopumā tas radījis uzticības krīzi gan sabiedrībā, gan arī valstī kā akcionārā, kas rezultējas politiķu paziņojumos par nepieciešamību mainīt uzņēmuma vadību. Vanags atzina, ka visas šīs darbības krīzi tikai padziļina.

Vanags uzsvēra, ka labas krīzes pārvaldības pamatprincipi paredz, ka vispirms ir jāatzīst krīzes esamība, bet pēc tam tā jārisina, nepieciešamības gadījumā piesaistot krīžu pārvaldības konsultantus. Tā vietā patlaban esot vērojama zināma pašapmierinātība no visām iesaistītajām pusēm un nevēlēšanās atzīt un risināt krīzi.

Vanags atgādināja, ka "airBaltic" ir laba pieredze, iepriekš jau risinot krīzes, kuras varēja novest pie uzņēmuma darbības apturēšanas. Tomēr šī brīža notikumi liecina, ka arī iepriekšējā pieredze krīžu risināšanā nepasargā uzņēmumu no jaunām krīzēm, teica Vanags.

Viņaprāt, krīzes risināšanai būtu jāspēj koordinēt darbības starp valsti kā akcionāru un uzņēmuma valdi un padomi.

"Pretējā gadījumā, neprasmīgi vadot procesu, mēs sevi iedzenam stūrī sarunās par īpašuma pārdošanu, un tas var rezultēties ar to, ka uzņēmumu nāksies pārdot par nesamērīgi zemu cenu," teica Vanags.

Jau ziņots, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru sapulcē šogad 21.janvārī paredzēts vērtēt uzņēmuma padomes darbu, liecina satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paziņojums sociālajos tīklos.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" ir valstij stratēģiski nozīmīgs, eksportējošs uzņēmums, kas nes tiešu pienesumu ne tikai aviācijas nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Lai uzņēmums turpinātu augt, tā vadība ir solījusi piesaistīt 300 miljonu eiro privātā kapitāla biznesa plāna realizācijai.

"Savi solījumi ir jāpilda un, ja apstākļi mainās, vienmēr jābūt skaidram plānam B. Padomes un, īpaši, tās priekšsēdētāja Klāva Vaska darbu vērtējam pēc rezultātiem, korektas un savlaicīgas komunikācijas un spējas vadīt uzņēmumu arī izaicinošos laikos," raksta Briškens.

Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši "Firmas.lv" datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Briškens iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" 2024.gada septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.

Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz "airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Gausu un "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Vasku. "Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem," pauda ministrs.

Tāpat vēstīts, ka ceturtdien, 2.janvārī, "airBaltic" paziņoja, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.

"airBaltic" vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos no Rīgas - uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru. Savukārt no Tallinas vasaras sezonā tiks atcelti lidojumi uz Dubrovniku un Hamburgu, no Viļņas - uz Dubrovniku, Ibisu, Rodu, Kišiņevu, Telavivu un Valensiju, bet no Tamperes - uz Rodu.

Pēc šī aviokompānijas paziņojuma Briškens ierakstā sociālajā tīklā "X" paziņoja, ka ir uzdots "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.

Vienlaikus Briškens pauda, ka "airBaltic" vadībai, tostarp valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam un padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai "airBaltic" darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.

"airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.