Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

Gauss nevar turpināt darbu "airBaltic", paziņo ZZS (7)

Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.
Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss. Foto: Ieva Leiniša / LETA

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir zaudējis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) uzticību un nevar turpināt vadīt uzņēmumu, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Krauze pēc ZZS valdes sēdes, kurā tika runāts par situāciju ar "airBaltic", pauda pārliecību, ka pašreiz ir redzama uzņēmuma vadības nespēja, par kuru Gausam ir jāuzņemas atbildība.

"Kā politisks spēks mēs nevaram viņu atlaist, jo jāievēro likumos noteiktā kārtība. Šis uzdevums ir uzņēmuma padomei, kas var lemt par vadītāja atstādināšanu. Problēmas nav pēdējā brīža, tās ir sakrājušās visa pagājušā gada garumā. Par dzinēju problēmām bija zināms jau sen, bet kavēšanās ir radījusi jaunas problēmas," klāstīja Krauze.

Krauze uzsvēra, ka uzņēmuma padomei būtu jāpieņem lēmums par vadītāja atbrīvošanu, bet Satiksmes ministrijai ir jāuzrauga padomes darbība.

Politiķis akcentēja, ka dzinēju problēmas un atceltie reisi ietekmē daudzus cilvēkus. Krauze piebilda, ka reisi tiek ne tikai atcelti, bet arī pārplānoti, kas rada neērtības pasažieriem.

Krauze atgādināja, ka arī "airBaltic" akciju sākotnējais publiskais piedāvājums ir aizkavējies, un kopumā ZZS nostiprinājusies pārliecība, ka uzņēmums tiek pārvaldīts neprofesionāli.

"Mūsu nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētāja atalgojums ir astronomiski liels, un mēs uzskatām, ka ir iespējams atrast kādu, kas spēj labāk pārvaldīt šo kompāniju," pauda Krauze.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" 2025.gadu sāka ar paziņojumu, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.

Pēc šī aviokompānijas paziņojuma satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ierakstā sociālajos tīklos paziņoja, ka ir uzdots "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.

Vienlaikus Briškens pauda, ka "airBaltic" vadībai, tostarp Gausam un padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai "airBaltic" darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.

2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši "Firmas.lv" datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Patlaban aviokompānijas pamatkapitālu veido 25 647 282 A kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akciju, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

Paredzēts, ka visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība tiks samazināta līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai.

Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Briškens iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" 2024.gada septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.

Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz "airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Gausu un "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Vasku. "Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem," pauda ministrs.

"airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu