Video ⟩ "Aiz priekškara": Putins Jaungada runā izvairās no Ukrainas un kara

Nekonkrēti, bez vīzijas, bet ar noklusējumu

Runas iesākumā Krievijas līderis paziņoja, ka 2025.gads būs Tēvzemes aizstāvju gads, un pateicās visiem "varonīgajiem" Krievijas aizstāvjiem.

Putins savā runā ne reizi nepieminēja nedz Ukrainu, nedz Rietumus un NATO, nedz ASV.

Visa runa bija vērsta uz krievu patriotisma stiprināšanu, uzsverot, ka Krievija aizvadītajā gadā ir veiksmīgi tikusi galā ar visiem izaicinājumiem un ir stiprāka nekā jebkad agrāk.

Tāpat Kremļa saimnieks ne reizi nepieminēja vārdus "karš" vai "speciālā militārā operācija", tā vietā vien pateicoties tiem, kas "cīnās par Krievijas interesēm". Putins uzsvēra, ka Krievijas mērķis ir tās brīvības un suverenitātes nosargāšana.

Vienlaikus diktators neuzskatīja par vajadzīgu izteikt līdzjūtību bojā gājušo ģimenēm. Krievijas kritušie un nopietni ievainotie karavīri, kuru skaits saskaņā ar Ukrainas armijas ģenerālštāba informāciju sasniedzis jau 792 170, netika uzskatīti par pieminēšanas vērtiem.

Putina runa bija vilšanās tiem, kas cerēja izdzirdēt kādu vēstījumu par iespējamām miera sarunām. Ne vārda!

Jāteic, ka Kremļa saimnieka Jaunā gada runa bija absolūti nekonkrēta, izvairoties no tiešas kara pieminēšanas. Tā vietā tika doti vien aizplīvuroti mājieni par "tēvzemes aizstāvjiem", "suverenitātes nosargāšanu", uzsverot, ka "mēs esam mantinieki tai paaudzei, kas sagrāva nacismu".

"Taču viņš [Putins] neteica, uz kurieni Krievija dodas, lai arī tā savā karā Ukrainā cieš milzīgus upurus, cīnās ar augošo inflāciju un absorbē diplomātiskos triecienus ārvalstīs. Lielāko daļu viņa īsās runas raksturoja noklusējumi. Kamēr Putins godināja valsts karotājus un komandierus un piesauca krievu lepnumu par nacisma sakāvi, un pasludināja 2025.gadu par "Tēvzemes aizstāvja gadu", viņš nepateica, pret ko valsts cīnās un kāpēc.

"Tas bija acīmredzams noklusējums gandrīz trīs gadus pēc tam, kad viņš nolēma iebrukt kaimiņvalstī Ukrainā. Karš ir prasījis aptuveni 150 000 līdz 200 000 Krievijas karavīru dzīvību, pārveidojis Krievijas ekonomiku un mainījis tās vietu pasaulē," norāda laikraksts "New York Times".

Laikraksta komentētāja Anatolija Kurmanajeva ieskatā Putina neskaidrā uzruna Krievijas galveno svētku priekšvakarā liecina par viņa kara laika vadības lielāko pretrunu: centieniem mobilizēt sabiedrību un nostiprināt to ilgstošam konfliktam, vienlaikus saglabājot normalitātes sajūtu ikdienas dzīvē.

Atšķirībā no savas četru stundu garās gada nogales preses konferences Putins ne ar vārdu nepieminēja stāvokli ekonomikā vai augsto inflāciju. Tā vietā diktators aprobežojās ar izteikumiem, ka "viss būs labi" un "kopā mēs pārvarēsim visas grūtības".

"Iespējams, lielākā plaisa starp Putina kunga optimistiskajiem izteikumiem un realitāti bija saistīta ar Krievijas ekonomiku. Rekordlielie valsts izdevumi un stabilais naftas eksports ir ļāvuši Krievijai apiet Rietumu sankciju sliktākās sekas, un valsts ir izvairījusies no ekonomikas sabrukuma, ko iebrukuma sākumā prognozēja daudzi Rietumu ekonomisti. Taču vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas ekonomiskais uzplaukums, ko izraisīja militārās ražošanas kāpums, beidzas, atstājot valsti ar spītīgu inflāciju, ekonomiku kropļojošu darbaspēka trūkumu un palēninātu izaugsmi," uzskata Kurmanajevs.

Viņš atsaucas uz Rietumu analītiķu prognozēm, ka šogad Krievijas ekonomika pieaugs par 0,5 līdz 1% salīdzinājumā ar 4% pērn. Tiek lēsts, ka Krievijas gada inflācijas līmenis 2024.gadā bija 10%, un daudzu pamata pārtikas produktu cenas pieauga divas līdz trīs reizes. Savukārt rublis pagājušajā mēnesī nokritās līdz zemākajam līmenim kopš kara sākuma, samazinot Krievijas pirktspēju.

Pilnīgi pretēji Putinam Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā 20 minūšu Jaunā gada uzrunā pieminēja visas kara aktualitātes, atsauca atmiņā visas aizvadītā gada sāpes un ciešanas, cita starpā runājot arī par starptautisko politiku.

"Jūlijs. Rīts. "Ohmatdet" [bērnu slimnīca Kijivā]. Tā uzbrūk vājinieki un gļēvuļi. Un mēs nekad neaizmirsīsim šīs bērnu acis. Mēs viņiem to nekad nepiedosim! Kad ļaunums nes nāvi, mūsu atbilde ir cilvēku ķēde. Tā izskatās ukraiņu spēks. Un šo mūsu vienotību varēja redzēt no kosmosa. Dievs to redzēja. Viņš redzēja, kādi cilvēki mums ir. Kādi mums ir bērni. Un es nekad neaizmirsīšu tās neticami nobriedušās un spēcīgās "Ohmatdet" zēna acis. Cik daudz dzīvības viņā, enerģijas un cieņas! Un cik šis bērns viens pats ir stiprāks par Putinu!" teica Zelenskis.

Krievija esot stiprāka nekā jebkad agrāk

Jāteic, ka propagandistu gada nogales vēstījumi bija pilni pašapmierinātības un optimisma.

Gada pēdējās svētdienas lielajā ziņu apskatā propagandists Dmitrijs Kiseļovs paziņoja, ka 2024.gadu Krievija noslēdz uz "pacēluma viļņa", tā ir stiprāka nekā jebkad, un tās armija ir spēcīgākā pasaulē.

Šiem paziņojumiem vajadzēja iedvest pašpārliecību krievu sabiedrībā un noslēpt to, ka krieviem aizvadītajā gadā īpašu panākumu frontē nebija. Jā, krievu pozīcijas pašlaik nav apdraudētas un ir labākas nekā ukraiņiem, taču nav iespējams runāt par kādu īpašu izrāvienu. Turklāt pārdesmit kvadrātkilometru iekarošana krieviem ir prasījusi milzīgus dzīvā spēka upurus. Nemaz nerunājot par ukraiņu ieņemto Kursku, kas Krievijai ir īpaši pazemojoši.

Gada nogales apskatā vieta neatradās Sīrijas notikumiem, kurus starptautiskie analītiķi dēvē par pļauku Kremlim, toties Kiseļovs centās iztēlot, ka Krievijas ekonomikas stāvoklis ir gana iepriecinošs.

Zīmīgi, ka Kiseļovs, kurš atskaņo Kremļa naratīvus, vairākkārtīgi atsaucās uz Putina iemīļoto filozofu Ivanu Iļjinu (1883-1954), kuru pazīstamais vēsturnieks Timotijs Snaiders dēvē par "krievu fašisma" ideologu. Iļjina uzskati balstījās pārliecībā, ka pasaule ir samaitāta un tai vajadzīga pestīšana, ko spēj nest tikai tāda pilnīgi totalitāra nācija kā Krievija.

Šāds krievu mesiānisms, kas atsauc atmiņā vēsturē labi zināmo jostu uzrakstu "Gott mit uns" ("Dievs ir ar mums"), raksturīgs visai krievu propagandai kopš 2022.gada 24.februāra.

Odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs gāja vēl tālāk, ciniski paziņojot, ka Krievijā notiek "atjaunošanās un atveseļošanās procesi" un pirmo reizi valsts vēsturē tie notiekot bez represīvām metodēm. Tie, protams, ir meli. Ja nepietiek ar jebkādas brīvdomības izpausmju vardarbīgo apspiešanu, cietumsodiem par iebilšanu pret valdošās ideoloģijas politiku vai kara Ukrainā vārdisku neatbalstīšanu, tad atliek vien atcerēties cietumā nogalināto opozīcijas līderi Aleksandru Navaļniju un daudzos politiski represētos, kas atrodas ieslodzījumā.

Azerbaidžānas lidmašīna, Tramps un Panama

Krievijas mediji vēstīja, ka Putins Azerbaidžānas prezidentam Ilhamam Alijevam ir atvainojies par "traģisko incidentu", kad Azerbaidžānas nacionālās aviokompānijas "Azerbaijan Airlines" lidmašīnas avārijā, ko varētu būt izraisījusi Krievijas pretgaisa aizsardzības raķete, gāja bojā 38 cilvēki.

Vienlaikus Kremļa saimnieks nevienā brīdī neminēja, ka lidmašīnas avārijā varētu būt vainojama Krievija. Atvainošanās bija par "par faktu, ka traģiskais incidents notika Krievijas gaisa telpā".

Kremlis paziņoja, ka laikā, kad lidmašīna mēģināja nosēsties, netālu no Groznijas Čečenijā strādāja pretgaisa aizsardzības sistēmas, jo Ukraina reģionam veica bezpilota lidaparātu uzbrukumu. Vienlaikus Kremlis neapstiprināja, ka lidmašīnai trāpījusi kāda pretgaisa aizsardzības raķete.

Zīmīgi, ka par Azerbaidžānas lidmašīnas avāriju tika vēstīts kā par faktu ziņu izlaidumos, taču tas netika apspriests nevienā no diskusiju raidījumiem. Šādas neērtas tēmas propagandistu ieskatā nav apspriešanas vērtas, labāk piekopt strausa taktiku.

Lai arī Putins Alijevam atvainojās par "traģisko incidentu", Krievija nevienā brīdī nav uzņēmusies atbildību par notikušo, uzsver starptautiskie mediji.

"Galvenā prioritāte šobrīd ir rūpīga izmeklēšana, lai sniegtu atbildes uz visiem jautājumiem par to, kas īsti noticis. Krievijai ir jāsniedz skaidri paskaidrojumi un jāpārtrauc dezinformācijas izplatīšana," sociālajā tīklā "X" paziņoja Zelenskis.

Kremļa ideologu vēstījumi arī skaidri lika saprast, ka diktatoriski noskaņoti valstu līderi barojas viens no otra, kā arī atgādināja, cik svarīga loma ir starptautisko tiesību normu ievērošanai, nepieļaujot bīstamus precedentus.

Proti, runa ir par ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka viņa jaunā administrācija varētu pārņemt kontroli pār Panamas kanālu, caur kuru ASV uzņēmumi nogādā savus ražojumus uz citām pasaules valstīm. Jāatgādina, ka 1999.gadā ASV nodeva svarīgo kanālu pilnīgā Panamas kontrolē. Tramps uzskata, ka iepriekšējās ASV administrācijas ir rīkojušās nepareizi, tāpēc šī vēsturiskā kļūda būtu jālabo.

Tas uzreiz atsauc atmiņā Krievijas retoriku par Krimu, tādēļ nav jābrīnās, ka, neraugoties uz krievu draudzību ar Latīņameriku, piemēram, Solovjovs pauda sajūsmu par šādiem Trampa izteikumiem, tostarp arī par viņa 23.decembrī sociālo mediju platformā "Truth Social" paziņoto, ka "nacionālās drošības un brīvības garantēšanai visā pasaulē ASV nepieciešamas īpašumtiesības un kontrole pār Grenlandi".

Solovjovs, ciniski ņirdzot, paziņoja, ka tas saskan ar viņa nostāju, ka visas Baltijas valstis, Moldova utt. ir jāatgriež atpakaļ Krievijas impērijā.

Arī gada pēdējā sarunu šovā Solovjovs nicīgi izteicās par Baltijas valstīm, kuras nespējot pašas sevi pasargāt.

Šādi izteikumi tikai apliecina, ka starptautisko tiesību ievērošanai ir jābūt absolūtai šā gada prioritātei, jo, tiklīdz tās pārkāpj viens diktators, tā tam vēlas sekot arī pārējie.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024