Mūžībā devies Latvijas neatkarības pretinieks Viktors Alksnis

Atsaucoties uz Alkšņa meitu, Krievijas mediji vēsta, ka pirmdien, 30.decembrī, Alksnis piedzīvojis hemorāģisku insultu, pēc kura viņš nonācis dziļā komā, un trešdien, 1.janvārī, miris.

Atmodas laikā padomju armijas pulkvedis Alksnis bija Augstākās padomes deputāts un iestājās pret Latvijas neatkarību, bet vēlāk pārcēlās uz Krieviju un bija Valsts domes deputāts.

Alksnis dzimis Krievijas Kemerovas apgabalā, kur viņa ģimene atradās izsūtījumā. Viņa vectēvs bija kādreizējais padomju gaisa spēku pavēlnieks Jēkabs Alksnis, kurš tika nošauts Staļina represijās 1938.gadā. 1957.gadā pēc Jēkaba Alkšņa reabilitācijas ģimene pārcēlās uz Latviju.

1973.gadā Alksnis pabeidza vectēva vārdā nosaukto Jēkaba Alkšņa Rīgas Augstāko kara aviācijas inženieru skolu, iegūstot radioelektronikas inženiera specialitāti. No 70.gadu beigām dienēja PSRS Baltijas kara apgabala štābā Rīgā.

80.gadu beigās Alksnis bija viens no aktīvistiem, kas dibināja Interfronti, kura iestājās pret Latvijas neatkarības atjaunošanu. 1989.gadā tika ievēlēts PSRS Tautas deputātu kongresā, kur bija viens no līderiem deputātu grupā "Sojuz" ("Savienība'), kas bija par PSRS saglabāšanu.

1990.gadā Alksnis tika ievēlēts par Latvijas Augstākās padomes deputātu un darbojās neatkarības pretinieku frakcijā "Līdztiesība". Viņš balsoja pret deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu un atbalstīja 1991.gada augusta puču. Pēc puča tiem Augstākās padomes deputātiem, kas bija PSRS militārpersonas, tika noteikta prasība atvaļināties no padomju armijas, taču Alksnis atteicās to darīt, tādēļ Augstākās padomes deputāta mandāts viņam tika atņemts.

1992.gadā Alksnis pārcēlās uz Krieviju, kur turpināja pret Rietumiem vērstu un Latvijai naidīgu retoriku. No 2000. līdz 2007.gadam bija Valsts domes deputāts, darbojās arī pašvaldībās. 2022.gada martā līdz ar citām sabiedriskā pazīstamām personām parakstīja paziņojumu par atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Alksnim bija aizliegts iebraukt Latvijā un Ukrainā.