"Zemnieku saeima" aicina valdību nākamgad turpināt darbu pie birokrātijas mazināšanas (3)

Tāpat ir jāpabeidz sāktais darbs pie vairākām tehniskām lietām, tostarp degvielas limitu palielināšanas lopkopības un dārzkopības saimniecībām, atzīmēja Lazdiņš.

Viņš arī uzsvēra, ka joprojām lauksaimniecības nozari būtiski ietekmē birokrātija, un Zemkopības ministrija (ZM) nav izveidojusi speciālu darba grupu, lai apkopotu idejas un strādātu pie birokrātijas mazināšanas. Tāpat neesot atrisināta lauksaimniekiem solītā e-sistēmu vienkāršošana.

"ZM ierēdniecība vaino lauksaimniekus, jo tie esot izvēlējušies "nepareizās" sistēmas, kas nav savienojamas ar ZM izstrādāto sistēmu. Grozies kā gribi - rezultātā pats lauksaimnieks ir vainīgs, kaut arī pie jaunā rīka izstrādes un ieviešanas ministrija lauksaimnieku ierosinājumus neuzklausīja," sacīja biedrības valdes priekšsēdētājs.

Tāpat viņš minēja, ka nozari nākotnē negatīvi ietekmēs akcīzes nodokļa palielināšana dīzeļdegvielai, dabas gāzei un sašķidrinātai gāzei, ignorējot nozares pārstāvju iebildumus. Lazdiņš uzsvēra, ka akcīzes nodokļa likmi vajadzēja saglabāt esošajā apmērā, lai atbalstītu vietējos lauksaimniecības produkcijas ražotājus un nepaaugstinātu nodokļu slogu, piebilstot, ka īstermiņa nodokļu ieņēmumi, ko rada akcīzes nodokļa paaugstināšana, nav pietiekams ieguvums, ja tiek mazināta vietējo zemnieku konkurētspēja un ietekmēta Latvijas lauksaimniecības nākotne.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs arī akcentēja, ka biedrība šogad aicināja ZM ieviest atbalsta pasākumus vietējo medus ražotāju biznesa aizsardzībai, ņemot vērā to, ka arvien pieaug zemas kvalitātes medus ievešana no trešās pasaules valstīm. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienībā (ES) darbojas lauksaimniecības atbalsta programmas un pastāv noteikumi, kas regulē un uzrauga medus ražošanas tirgu, Latvijas likumdošanā joprojām ir būtiskas nepilnības, kas ļauj tirgot zemas kvalitātes medu un tā izstrādājumus.

Tāpat lauksaimniekiem patlaban finanšu plānošanu apgrūtina neziņa par datumiem, kad tiks izmaksāts ES atbalsts un neskaidrība par atbalsta apmēru, skaidroja Lazdiņš. Iepriekš atbalsts parasti izmaksāts decembrī, un ir bijušas skaidras atbalsta likmes, bet patlaban lielās birokrātijas dēļ saimnieki steidzas pēdējā brīdī vienoties ar kreditoriem par termiņu pagarinājumiem, jo nav skaidrības, kad maksājumi ienāks un cik lieli tie būs.

Viņš norādīja, ka valdībai nākamajā gadā ir jāveicina konstruktīvs un uz rezultātu virzīts dialogs ar lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām. Tāpat lauksaimniecības nozarei jābūt vienotai. Nākamgad nepieciešams arī turpināt darbu pie Latvijas lauksaimniekiem pieņemama Eiropas nākamā perioda budžeta, kā arī jāpanāk tiešmaksājumu izlīdzināšana starp ES dalībvalstīm.

Lazdiņš uzsvēra, ka lauksaimniekiem ir nepieciešama stabilitāte, lai varētu nosegt iepriekšējo gadu zaudējumus, tādēļ nedrīkst pasliktināt situāciju, palielinot nodokļu slogu, samazinot Latvijas zemnieku konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgos, kā arī radot vairāk šķēršļu lauksaimniecības nozarei.

Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.