Lielākā ieteikumu daļa attiecas uz nepieciešamību pilnveidot pastāvošās satura veidošanas procedūras, veicot noteiktus papildinājumus redakcionālajās vadlīnijās un ētikas kodeksā, norāda ombuds. "Medija pašregulācijas sistēmu veidojošās prasības ir pastāvīgi jāpilnveido un jāatjauno, jo savlaicīgi neieviešot izmaiņas, vienmēr var rasties vilinājums "pieregulēt" mediju no ārpuses, kas būtu pretrunā ar sabiedriskā medija neatkarību un autonomiju," pauž Apsalons.
Savukārt otra lielākā ieteikumu grupa attiecās uz medija uzdevumu skaidrot auditorijai redakcionālās izvēles - kāpēc un kādēļ tiek veidots saturs tieši tādā veidā, kā tas tiek veidots. Šādi regulāri skaidrojumi veicina sabiedrības medijpratību un uzticēšanos savam medijam, norāda ombuds.
Apsalons atzīmē, ka sabiedriskā medija tiesībām uz vārda brīvību un redakcionālo neatkarību ir jābūt līdzsvarotām ar to pienākumiem savā darbībā ievērot to normatīvo ietvaru, kas garantē sabiedrības tiesības saņemt patiesu, objektīvu, precīzu, daudzveidīgu un kvalitatīvu informāciju.
Šīm sabiedrības tiesībām savukārt, kā norāda ombuds, ir jābūt līdzsvarotām ar tās pienākumu respektēt medija vārda brīvību un redakcionālo neatkarību. "Tikai abu pušu pienākumu un tiesību līdzsvara gadījumā starp pusēm var veidoties abpusēja uzticēšanās," uzsver Apsalons.
Savukārt būtisks uzticēšanās nosacījums, ombuda ieskatā, ir savstarpēja atklātība, kā spēja atklāti skaidrot otrai pusei savu rīcību un tās motīvus, un savstarpēja atvērtība, kā spēja uzklausīt un atzīt otras puses apsvērumus, vērtējumus un konstruktīvu kritiku.
"Sabiedrība un tās medijs ir vienādi atbildīgi par to, lai neveidotos aizdomu, neticības, sazvērestības iespaids, kas provocē savstarpējo neuzticēšanos un tai sekojošo destruktīvu konfrontāciju," teic Apsalons.