ASV amatpersonas 27. decembrī ziņu aģentūrai "Bloomberg" pavēstīja, ka, viņuprāt, Ukrainai, iespējams, atlikuši tikai daži mēneši līdz brīdim, kad Ukrainas bruņotie spēki būs spiesti atkāpties no reģiona vai arī riskēt tikt ielenktiem ar Krievijas spēkiem, vēsta "Kyiv Independent".
Ukrainai pavasarī varētu nākties atkāpties no Kurskas apgabala
ASV amatpersonas cer, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkāpsies no Kurskas apgabala, lai izvairītos no lieliem zaudējumiem, ņemot vērā Krievijas ofensīvu, kuras mērķis ir atgūt šo teritoriju.
Ukraina pirmo reizi nostiprinājās Kurskas apgabalā augusta sākumā, negaidīti iebrūkot Krievijā. Kopš tā laika Krievija ir uzsākusi plašus pretuzbrukumus, cenšoties atgūt šo apgabalu.
"Reuters" 23. novembrī, atsaucoties uz avotu Ukrainas ģenerālštābā, ziņoja, ka Ukraina pretuzbrukumu dēļ ir zaudējusi vairāk nekā 40 % teritorijas, ko tā iepriekš ieguva Krievijas Kurskas apgabalā.
Neraugoties uz teritoriālajiem zaudējumiem, kāda ASV amatpersona aģentūrai "Bloomberg" sacīja, ka Ukrainai ir izdevies noturēt teritoriju ilgāk, nekā gaidīts, ņemot vērā prezidenta Džo Baidena atļauju Kijevai izmantot tāla darbības rādiusa raķetes.
Zelenskis septembrī paziņoja, ka Ukraina plāno "uz nenoteiktu laiku" paturēt Kurskas apgabala ieņemtās teritorijas, cenšoties piespiest Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sēsties pie sarunu galda.
Papildus gandrīz 60 000 Krievijas armijas karavīru, kas pašlaik ir izvietoti Kurskas apgabalā, un aptuveni 12 000 Ziemeļkorejas karavīru ir sākuši karot reģionā kopā ar Krievijas karaspēku.
Gan Krievijas, gan Ziemeļkorejas karaspēks ofensīvā ir guvis lielus zaudējumus. Zelenskis 23. decembrī paziņoja, ka līdz šim ir nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 3000 Ziemeļkorejas karavīru.
Ukrainas amatpersonas iepriekš ir paziņojušas, ka tās plāno izmantot Ukrainas iebrukumu Kurskā kā sviru iespējamām miera sarunām pēc ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas.