Krievijas diktators nelaida garām iespēju tēlot cilvēcības pilnu Balto tēvu. Uz jautājumu, ko viņš domā par ASV aizejošā prezidenta Džo Baidena lēmumu apžēlot savu dēlu, kuram tika izvirzītas kriminālapsūdzības, Putins atbildi sāka ar refleksijām par īstiem valstsvīriem. Proti, tāds esot bijis Staļins, kurš Otrā pasaules kara laikā atteicies apmainīt savu gūstā esošo dēlu, karavīru, pret krievu gūstā esošu vācu maršalu. Putins ar baudu citēja Staļina vārdus, ka "es nemainu karavīru pret maršalu". Tad Putins savu sakāmo turpināja, paužot, ka Baidens esot rīkojies kā cilvēks, nevis kā politiķis, un viņš neņemoties Baidenu par to nosodīt.
Sarunu šovā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" propagandiste Margarita Simonjana, teju raudādama, paziņoja, ka šie Putina vārdi liecinot, ka "mūsu prezidents ir ļoti, ļoti labs cilvēks", kurš pilns sirsnības un cilvēkmīlestības. Vienlaikus šis "ļoti, ļoti labais cilvēks" izaicināja Rietumus uz tehnoloģisku dueli, lai, nosakot par mērķi reālu vietu, piemēram, Kijivā, pierādītu, ka krievu ballistiskā raķete "Orešņik" ir daudz spēcīgāka par jebkuru Rietumu pretgaisa aizsardzības sistēmu.
Savukārt par Krievijas atbalstītā asiņainā Sīrijas diktatora Bašara al Asada režīma krišanu, ko Rietumos jau dēvē par kaunpilnu pļauku Krievijai, Putins pavēstīja, ka "Krievija esot savu uzdevumu pilnībā izpildījusi, jo teroristi ir iznīcināti".
"Putins vairāk nekā jebkad agrāk bija pārliecināts par sevi, par savu "vēsturisko pareizību" un spēju izbeigt karu uz Krievijas nosacījumiem, taču tajā pašā laikā viņš bija drūms: ilgi gaidītā Rietumu elites "atskurbšana", neskatoties uz rotāciju, neizraisīja pragmatiskāku Rietumu pieeju karam un Krievijai. Putina galvenās bažas bija skaidri redzamas visas runas laikā: viņam nav neviena, ar ko apspriest Ukrainas likteni, globālās drošības jautājumus un stratēģiskās problēmas," raksta domnīcas "Carnegi Endowment for International Peace" zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja.