Tikai ar spēku var panākt Krievijas "paiešanu malā" no infrastruktūras Baltijas jūrā, uzskata profesors Andžāns (3)

Taujāts, vai eksperts var piekrist tam, ka Eiropas Savienība (ES) un NATO uz zemūdens kabeļu bojāšanas gadījumiem nereaģē pārāk aktīvi, Andžāns piekrita, norādot, ka ir jāmeklē jauna pieeja. Viņš pauda, ka viens no risinājumiem varētu būt NATO dalībvalstu spēku agresīvākas kuģu inspekcijas.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors norādīja uz kontekstu - februārī Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju. Viņš norādīja, ka Latvijas pirmie 20 gadi ES bija vērsti uz to, lai Latvija vairs nebūtu energosala blokā, jo tolaik valstij nebija pilnīgi nekādu savienojumu ar citām valstīm. Patlaban Latvijai ir divi gāzes cauruļvadi un četri elektrostarpsavienojumi ar citām valstīm. Andžāns akcentēja, ka tas bija sarežģīts process, bet patlaban Krievija to visu paceļ jaunā līmenī - ja no sākuma bija svarīgi izveidot infrastruktūru, tagad ir jādomā, kā to aizsargāt.

RSU asociētais profesors uzskata, ka NATO nav gatava reaģēt, savukārt ES šādās situācijās nebūtu uzskatāma par īsto spēlētāju, lai gan bez ES atbalsta nebūtu iespējams izbūvēt lielāko daļu no infrastruktūras Baltijas jūrā.

Andžāns uzsvēra, ka viena lieta ir iegūt neatkarību no Padomju Savienības, ko Latvija ieguva, bet pavisam cita lieta ir faktiski kļūt neatkarīgiem attiecībā uz enerģiju un citiem resursiem.

Runājot par to, vai NATO šādos jautājumos ir galvenais spēlētājs, eksperts atbildēja apstiprinoši. Viņš sacīja, ka cilvēki Baltijas jūru mēdz saukt par NATO ezeru, kas tā nav, jo Krievijai joprojām ir pietiekami spējīgi jūras spēki Baltijas jūrā. Eksperts atzina, ka var "zīmēt skaistas kartes" un iekrāsot, kura valsts ir kādas organizācijas dalībvalsts, taču šie incidenti parāda, ka NATO un arī ES būtu vairāk jādomā par kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

Viņš uzskata, ka ES kā militāra spēlētāja spējas ir visai ierobežotas, un to pašu var teikt arī par NATO, jo alianses jaudu nosaka dalībvalstu spējas.

Tagad NATO sastāvā ir Somija un Zviedrija, kuru resursi ir pieejami, uzsvēra eksperts. Tāpēc, viņaprāt, vairāk jādomā, kā NATO var pastiprināt patrulēšanu Baltijas jūrā.

Viņš atgādināja, ka jautājums par kritiskās infrastruktūras aizsardzību jau iepriekš ir parādījies dažādās NATO samitu deklarācijās, bet, iespējams, tobrīd tas bija bez praktiska seguma.

"Daudz ir runāts, ka tā ir jāaizsargā, taču dalībvalstīm ir atšķirīgas pieejas, politika, kā arī dienesti, kas ar to strādā," teica Andžāns.

Viņš akcentēja, ka patlaban ir pienācis laikā risināt šo problēmu, jo ar kritisko infrastruktūru kādu brīdi saprata to, kas atrodas uz sauszemes un, kā to aizsargāt pret terorisma aktivitātēm.

Viņš skaidroja, ka kabeļu atrašanās vietas ir ļoti labi zināmas, jo tie ir redzami pat "Google" kartē, līdz ar to kuģiem ar "sliktiem nodomiem" ir salīdzinoši vienkārši iegūt informāciju.

RSU asociētais profesors atsaucās uz Ukrainas pieredzi cīņā ar Krievijas karakuģiem - tie ir jūras droni, ar kuriem Ukraina efektīvi iznīcina Krievijas karakuģus. Viņš piekrita, ka šajā gadījumā tā nebūtu adekvāta atbilde miera situācijā, bet bezpilota peldlīdzekļi varētu patrulēt. Andžāns akcentēja, ka tā vairs nav nekāda zinātniskā fantastika, bet realitāte - būvēt lielākus autonomos peldlīdzekļus, kas var patrulēt gan virs, gan zem ūdens.

Eksperts klāstīja, ka kabeļi atrodas uz gultnes, iespējams, ir jādomā, kā tos nocietināt vai pārsegt. Viņš pieminēja, ka citviet pasaulē jūrās, kurās ir intensīva kuģu satiksme, kabeļus mēģina paslēpt gultnē, tādējādi varētu nepieļautu situāciju, ka kuģis ar enkuru var pārraut kabeļus. Tāpat Andžāns pieļāva, ka vietās, kur ir intensīva satiksme, īpaši, kur kuģi pārvietojas starp Krievijas ostām tālāk uz Ziemeļjūru, jādomā par kabeļu ierakšanu.

Jautāts, kāpēc uz zemūdens kabeļu bojāšanu NATO nereaģē, kā uz nopietnu apdraudējumu, RSU asociētais profesors sacīja, ka droši vien īsti nav zināms, kādā veidā reaģēt. Viņš uzsvēra, ka vienmēr zem ūdens ir grūtāk operēt un darboties, turklāt Krievija vienmēr ir bijusi prasmīga "pelēkās zonas" aktivitātēs. Andžāns akcentēja, ka globālā līmenī Baltijas jūra ir maza un arī sekla. Neesot nekāds noslēpums, ka Krievijas it kā pētniecības kuģi siro ap kritiskās infrastruktūras objektiem, kas atrodas gan Baltijas jūrā, gan Ziemeļjūrā.

NATO šādiem gadījumiem nav formulas, sacīja Andžāns. "Varam atskatīties uz 2014.gadu, kad NATO atskārta tās resursus. Aukstā kara laikā bija daudz bruņojuma, karavīri, tad no pagājušā gadsimta 90.gadiem šķita, ka ir iestājusies jauna ēra - daudzas NATO dalībvalstis sāka atbruņoties, atcēla obligāto militāro dienestu, samazināja tehnikas apjomu," pauda eksperts.

RSU asociētais profesors turpināja, ka kopš 2001.gada sekoja NATO globālais karš pret terorismu. Kamēr Krievija un Ķīna būvēja konvenciālās kara spējas, piemēram, tankus un karakuģus, tikmēr NATO, ieskaitot Latviju, "dzenāja teroristus" un nemierniekus attālās valstīs. Pēc Andžāna paustā, pats koncepts tolaik bija, ka NATO vairāk orientējas ne tik daudz uz teritoriālo aizsardzību, bet uz misijām un operācijām ārpus alianses.

Viņaprāt, NATO nepieciešama pārorientēšanās arī uz jūras aizsardzību, ko Baltijas valstis ir īpaši uzsvērušas. Latvijā patlaban ir neliela, tomēr kaut kāda sabiedroto klātbūtne, taču ir vajadzīga lielāka NATO klātbūtne gan gaisā, gan jūrā, uzskata eksperts.

Andžāns akcentēja, ka Baltijas valstīm ir ierobežotas spējas, tāpēc būtu vairāk jādomā nevis par pagātni, bet par nākotni, kā to izdarīja ukraiņi. Viņš aicināja atminēties, ka Krievija bloķēja Ukrainas graudu tranzītu caur Melno jūru, bija Turcijas iniciatīva par graudu koridora atvēršanu, taču beigu beigās ukraiņi atvēra savu koridoru ar bezpilota peldlīdzekļiem, atstumjot Krievijas kuģus, cik vien tālu iespējams.

Runājot par to, kā vērsties pret Krievijas "ēnu floti", eksperts norādīja, ka to ir grūti izdarīt, taču NATO dalībvalstu spēku agresīvākas kuģu inspekcijas varētu būt viens no risinājumiem. Andžāns pieminēja, ka pēc 2001.gada 11.septembra uzbrukuma ASV notika NATO misija "Active Endeavour", kas bija vērsta uz cīņu pret terorismu - tika apturēti kuģi un pārmeklēti. Viņš klāstīja, ka nav skaidrs, cik lielā mērā tas ir pieļaujams no tiesību viedokļa, bet, ja ir pamats uzskatīt, ka kādi peldlīdzekļi var vai ir nodarījuši kaitējumu, ir jābūt kādiem risinājumiem.

"Jautājums, vai tiešām nevar pārbaudīt kuģus, kas potenciāli rada bīstamas situācijas," vaicāja Andžāns. Viņš minēja Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju. Krievijas iznīcinātāji un citi militāri gaisa kuģi lido ar izslēgtiem transponderiem. Gaisā tiek pacelti NATO iznīcinātāji, kas šos objektus identificē. "NATO iznīcinātāji pielido, paskatās, kas tie tādi ir, nofilmē, pārliecinās, ka tie nerada draudus un atgriežas savā bāzes vietā," sacīja Andžāns.

Viņaprāt, līdzīgu principu, iespējams, varētu ieviest uz jūras, lai gan situācijas ir atšķirīgas - kuģi ir daudz lēnāki. Eksperta ieskatā, varbūt vajag izdomāt vēl inovatīvāku pieeju, kā aizsargāt jūru, taču uzskatīt, ka sankcijas kaut kādā veidā apturēs šādu kuģu darbību, esot naivi.

Jau ziņots, ka pēc šonedēļ notikušās zemūdens kabeļu sabojāšanas NATO palielinās militāro klātbūtni Baltijas jūrā, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

Sākta izmeklēšana saistībā ar aizdomām, ka Krievijas "ēnu flotes" tankkuģis "Eagle S", kam ir Kuka salu karogs, ar enkuru sabojājis elektrības un sakaru kabeļus. Somija šo kuģi ir aizturējusi.

Trešdien pārtrauca darboties Igaunijas-Somijas elektrokabelis "EstLink 2", bet sakaru uzņēmumi informēja Igaunijas iestādes par bojājumiem trim Igaunijas-Somijas sakaru kabeļiem.