Zemūdens kabeļa remontā ir divas būtiskas neskaidrības, norāda Igaunijas elektropārvades tīklu operators (3)

"Šobrīd ir ļoti grūti prognozēt [kad "EstLink 2" tiks remontēts], jo zemūdens kabeļa remontā ir divas būtiskas neskaidrības," piektdien Kebja teica Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR.

Pirmā neskaidrība ir tā, ka vēl nav precīzi zināms, kāds ir faktiskais kabeļa tehniskais stāvoklis bojājuma vietā.

"Mēs zinām, kur atrodas bojājums, bet, lai pārliecinātos par kabeļa faktisko stāvokli, ir jāveic pārbaudes uz vietas. Un, pamatojoties uz to, būs iespējams noteikt nepieciešamo remontdarbu apjomu," viņš paskaidroja.

Kā otru neskaidrību "Elering" valdes loceklis norādīja remonta kuģa pieejamība.

"Pasaulē ir ļoti maz šādu kuģu. Parasti tie nestāv ostā, gaidot kādu avāriju, bet gan rezervēti divus līdz trīs gadus uz priekšu kabeļu likšanas darbiem," viņš sacīja.

Somijas operators "Fingrid" lēš, ka remontam būs nepieciešami apmēram septiņi mēneši. Kebja norādīja, ka šāda prognoze balstīta tikai un vienīgi iepriekšējā pieredzē.

"Bet vispirms, protams, ir jānosaka remonta darbu apjoms. Uz vietas tiks noteikts, cik liels kabeļa posms ir bojāts un jānomaina. Pēc tam jāizstrādā plāns, kā remontdarbi izskatīsies zem ūdens 80 metru dziļumā. Svarīgs faktors ir arī laika apstākļi," klāstīja Kebja.

Viņš sacīja, ka iespējamā septiņu mēnešu "EstLink 2" remonta ietekme uz elektroenerģijas cenu ir atkarīga no dažādiem apstākļiem.

"Piemēram, ja Baltijas reģionā būs lielāka atjaunīgās enerģijas ražošana, tas palīdzēs saglabāt zemas elektroenerģijas cenas. To pašu var teikt arī par pavasari, kad sniegi kūst un ievērojams daudzums hidroenerģijas nāk no Latvijas. Tas arī palīdzēs saglabāt stabilākas elektroenerģijas cenas," viņš paskaidroja.

Gadījumā, ja atjaunīgo energoresursu un hidroenerģijas būs par maz, elektroenerģijas cena pieaugs, jo tad cenu noteiks gāzes spēkstacijas Baltijas valstīs un degslānekļa spēkstacijas Igaunijā.

"Taču, lai reāli izjustu, kāda varētu būt šī ietekme uz cenu, mums ir reāla paralēle ar pagājušo gadu, kad arī "EstLink 2" ilgstoši nedarbojās. Šajā periodā vidējā elektroenerģijas cenas ietekme elektroenerģijas gala cenā privātajiem patērētājiem bija aptuveni 10%," sacīja Kebja.

"Elering" valdes loceklis vēlreiz apstiprināja, ka Igaunijā nav problēmu ar elektroenerģijas piegādes drošumu.

Jau vēstīts, ka sākta izmeklēšana saistībā ar aizdomām, ka Krievijas "ēnu flotes" tankkuģis "Eagle S", kam ir Kuka salu karogs, ar enkuru sabojājis elektrības un sakaru kabeļus.

Trešdien pārtrauca darboties Igaunijas-Somijas elektrokabelis "EstLink 2", bet sakaru uzņēmumi informēja Igaunijas iestādes par bojājumiem trim Igaunijas-Somijas sakaru kabeļiem.

Eiropas Komisija saistībā ar zemūdens kabeļu bojāšanu solījusi ierosināt jaunas sankcijas Krievijas tankkuģu "ēnu flotei".

Iepriekšējo reizi "EstLink 2" zemūdens kabeļa bojājums tika konstatēts 26.janvārī. "Elering" un "Fingrid" uzsāka darbu, lai noteiktu bojājuma vietu, un 28.janvārī tika atrasta iespējamā bojājuma vieta Igaunijas pusē. Pēc remonta kabelis darbu atsāka septembrī.

Atbildīgās institūcijas paziņoja, ka kabeļa bojājums nav saistīts ar ārēju ietekmi.

Pirms desmit gadiem atklātā "EstLink 2" kopējais garums ir 170 km, no kuriem 145 km ir zemūdens kabeļi. "EstLink 1" darbību sāka 2006.gadā, bet 2035.gadā Igaunija un Somija plāno pabeigt kabeli "EstLink 3".

Pēdējā laikā Baltijas jūrā vairākkārt konstatēta zemūdens infrastruktūras bojāšana.

Bez "EstLink 2" trešdien bojāti arī trīs zemūdens sakaru kabeļi starp Igauniju un Somiju.

17.un 18.novembrī Baltijas jūrā Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos tika pārrauti divi zemūdens sakaru kabeļi, no kuriem viens savieno Somiju un Vāciju, bet otrs - Zviedriju un Lietuvu. Šie kabeļi jau ir salaboti. Iespējams, ar kabeļu bojāšanu saistīts Ķīnas kravas kuģis "Yi Peng 3".

Pērn Baltijas jūrā tika sabojāts Igauniju un Somiju savienojošais gāzesvads "Balticconnector". Vēlāk izmeklēšanā tika noskaidrots, ka bojājumu radījis Honkongā reģistrētais konteinerkuģis "NewNew Polar Bear", kura enkurs vilkts pār cauruļvadu Baltijas jūras dzelmē.

2023.gada oktobrī bez "Balticconnector" Baltijas jūrā tika pārrauts arī elektrības kabelis starp Somiju un Igauniju. Aptuveni tajā pašā laikā Zviedrija paziņoja par atsevišķiem bojājumiem kabelim, kas savieno to ar Igauniju.

2022.gadā Baltijas jūrā tika saspridzināti Krievijas-Vācijas gāzesvadi "Nord Stream".