Krievijā pašnāvību izdarījis pusaudzis, kurš nevarēja atgriezties Ukrainā (7)

Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Oleksandrs kopā ar citiem bērniem dzīvoja ģimenes tipa bērnunamā Tokarivku ciematā Hersonas apgabalā. Okupācijas laikā iestādes direktore Lidija Šarvarlija piekrita sadarboties ar Krievijas Federāciju, par ko viņa tika iecelta par apmetnes "vadītāju".

2022. gada novembrī Ukrainas bruņotie spēki atbrīvoja daļu okupētās Hersonas apgabala teritorijas. Rezultātā vietējiem kolaboracionistiem nācās doties prom, tostarp Lidijai Šarvarlai, kura līdzi paņēma bērnunama bērnus.

Tomēr pēc ierašanās Krievijā bērnunama direktore atteicās rūpēties par bērniem, par kuriem iepriekš bija uzņēmusies atbildību. Rezultātā Oleksandrs nonāca jaunā audžuģimenē, kur palika arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

2024. gada janvārī Oleksandrs izdarīja pašnāvību. Audžuģimene ziņo, ka jaunietis esot pēdējā brīdī mēģinājis izglābties un izkļūt no cilpas, tomēr neizdevās. Traģēdijas vietā tika atrasts Oleksandra telefons, no kura bija izdzēsti visi dati. 

Zēna māte Oļena Jakuščenko, kura dzīvo Hmeļņickas apgabalā, netic, ka viņas dēls būtu uzdrošinājies izdarīt pašnāvību.

"Es neticu, ka viņš pakārās. Es ar viņu runāju, viņš bija laimīgs. Kas varēja notikt nedēļas vai divu laikā?" saka sieviete.

Sieviete stāsta, ka viņas dēls sāpīgi pārdzīvoja deportāciju uz Krieviju un solīja atbraukt pie viņas 2023. gada beigās.

Karina Petrenko, bijusī Lidijas Šarvalas bērnunama audzēkne, apgalvo, ka, pēc aizbildniecības iestāžu teiktā, Oleksandrs vēlējies atgriezties Ukrainā, taču viņam atņemti dokumenti. Meitene pieļauj, ka tas varētu būt bijis jaunieša pašnāvības iemesls.

Savukārt zēna klasesbiedri apgalvo, ka zēns sūdzējies par sliktu attieksmi no audžuģimenes puses.

Kopš pilnīga mēroga iebrukuma sākuma gandrīz 20 000 Ukrainas bērnu ir deportēti vai piespiedu kārtā pārvietoti uz Krieviju, un vēl gandrīz divi tūkstoši tiek uzskatīti par pazudušiem.​

​