Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

VIDEO Krievu oligarha Fridmana uzņēmums prasa palīdzību Ekonomikas ministrijai (1)

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Latvijā pašlaik ir iesaldēti 147 sankcijām pakļautu personu aktīvi 350 miljonu vērtībā. 102 no šiem aktīviem ir nekustamie īpašumi, kas pieder privātpersonām. Ja "Maskavas namu" varēja konfiscēt, jo tas piederēja Krievijas valstij, tad ar citiem īpašumiem tā rīkoties nevar. Vienam no zināmākajiem krievu oligarhiem - Mihailam Fridmanam - pastarpināti piederoša firma lūgusi palīdzību Ekonomikas ministrijai un valdībai smalka Jūrmalas īpašuma pārvaldīšanā.

Sankcijām pakļautajam Krievijas oligarham Mihailam Fridmanam piederošais īpašums Jūrmalā grimst tumsā. Oktobrī tā pārstāvji Ekonomikas ministrijai nosūtīja vēstuli, kurā sūdzējās, ka sankciju dēļ bankas neļauj samaksāt komunālos rēķinus.

Video: "Nekā Personīga" sižets

Ēkas lielākais īpašnieks ir Fridmanam caur Kipras firmu "Viviga Limited" piederošais Latvijas uzņēmums "Seagull Investments". Tas 2014. gadā nopirka kādreizējo sanatorijas ēku, kas bija kļuvusi par graustu. Tagad ēkā ierīkoti 17 dzīvokļi, SPA zona ar baseinu un divām pirtīm, masāžas kabinets, trenažieru zāle, atpūtas zona. Trīs no dzīvokļiem ir pārdoti - lielākais pašam Fridmanam, pārējie - Latvijas farmācijas uzņēmējam Andrejam Leibovičam un ātro kredītu biznesmeņa Venjamina Gureviča firmai "Jūrmalas priedes". Ēka nodota ekspluatācijā, bet citi dzīvokļi palikuši nepārdoti, jo pret Fridmanu vērstas sankcijas un īpašums iesaldēts.

Fridmans tiek uzskatīts par vienu no Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem. Kopā ar biznesa partneri Pjotru Avenu viņam pieder daudzi īpašumi Krievijā, lielākais no tiem - "Alfa Banka". Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Fridmans patvērās Lielbritānijā, pēc tam - Izraēlā, bet tagad saskaņā ar mediju ziņoto ir atgriezies Maskavā.

Jūrmalas ēkai atslēgta elektrība un apkure un īpašums varot aiziet bojā, tādēļ uzņēmums vērsies Ekonomikas ministrijā, prasot palīdzēt. Ministra birojs situāciju lūdzis risināt Latvijas Bankai un Finanšu izlūkošanas dienestam.

Viktors Valainis, Ekonomikas ministrs (ZZS):

"Līdz manīm šāds jautājums nav atnācis."

Sankcijas nosaka, ka Fridmans no saviem īpašumiem nedrīkst gūt ienākumus, piemēram, tos pārdodot, izīrējot vai ieķīlājot. Bet iesaldētos aktīvus drīkst uzturēt.

Paulis Iļjenkovs, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks:

"Varu apstiprināt, ka mēs esam devuši atļaujas apsaimniekošanas rēķinu apmaksai, apsardzes rēķinu apmaksai un arī konkrētus citus izņēmumus esam piemērojuši. Un ne tikai konkrētajam uzņēmumam "Seagull Investments", bet patiesībā arī citiem, kas nāk pie mums ar atļauju pieprasījumiem. Varu pateikt, ka šī brīža statistika gada laikā esam snieguši 112 dažādas atļaujas sankciju izņēmumu piemērošanai. 14 gadījumos mēs esam snieguši skaidrus atteikumus izņēmumu piemērošanai sankciju izpildē, bet tas neietver tos gadījumus, Kad mēs pasakām uzreiz, ka varat nemaz nenākt un nemēģināt, jo šeit nav sagaidāms, ka varētu saņemt kaut kādu atļauju."

"Seagull Investments" saņēmusi Finanšu izlūkošanas dienesta atļauju maksāt par Jūrmalas īpašuma uzturēšanu. "Rietumu banka", kur atrodas firmas konts, maksājumus izpilda, bet saņēmējbankas, kur konti ir atkritumu apsaimniekošanas, apsardzes, gāzes, ūdensapgādes un elektrības kompānijām, tos atsakās saņemt.

Paulis Iļjenkovs, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks:

"Mūsu atļauja veikt kaut kādu darbību, kas ir aizliegta, nevienai bankai neuzliek un nevar uzlikt par pienākumu to izpildīt. Un darījumos var iesaistītas būt divas bankas, un viena uzskata, ka darījums ir pilnīgi OK, atbilst viņu riska apetītei, piemēram. Cita banka var uzskatīt, ka nē."

Fridmans iekļauts ne tikai Eiropas, bet arī ASV sankcijās. Latvijas iestādes drīkst noteikt izņēmumus Eiropas sankcijām un atļaut atsevišķus maksājumus, bet attiecībā uz amerikāņu noteiktajiem sankcijām Finanšu izlūkošanas dienestam tādu pilnvaru nav. Tādēļ bankas baidās, ka pret tām tiks vērstas sekundārās sankcijas. It īpaši tādēļ, ka Fridmana firmām ir bijuši darījumi ar Krievijas armiju.

Paulis Iļjenkovs, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks:

"Pagājušajā gadā Amerikas Savienoto Valstu prezidents izdeva speciālu izpildrīkojumu, ar kuru bija pateikts, ka, ja finanšu iestādes jebkur pasaulē, jebkurā valūtā veiks būtiskus darījumus, kas palīdz Krievijas militāraindustriālajam kompleksam, konkrēti pieminot vienu citu ASV prezidenta izpildrīkojumu, ar kuru sankcijām ir pakļautas konkrētas Krievijas personas, tai skaitā Mihails Fridmans. Ja šādi darījumi tiks veikti, nu, šīs bankas riskē ar sekundārajām sankcijām."

Noprotams, ka Latvijas puse lūgusi ASV partneriem izsniegt "komforta vēstuli", kas bankām apliecinātu, ka par šādiem pārskaitījumiem tās nesaņems sankciju bumerangu.

Eksistē teorētiski mehānismi, kā sankcionēto personu uzņēmumi var turpināt strādāt. Tiem ir jāpierāda, ka nevēlamā persona ir atstumta un nekā nepiedalās lēmumu pieņemšanā. Šāds ugunsmūris Latvijā gan vēl nevienā gadījumā nav apstiprināts. "Seagull Investments" tādu piemērot traucē arī tas, ka Fridmans ir vienīgais īpašnieks.

Jānis Cimdiņš, "Seagull Investments" valdes loceklis:

"Ļoti vēlētos, lai beidzot valsts un atbildīgās institūcijas pieņemtu nevis pagaidu lēmumus par visas darbības apturēšanu, kas noved īpašumus uz sabrukuma robežas un tie zaudē savu vērtību, bet pateiktu gala vārdu – kā turpmāk darboties, kāda būtu jurisdikcija, kas pieļautu saimniecisko darbību, bet nepieļautu atbilstoši Latvijas valsts un Eiropas savienības noteiktajām sankcijām iespēju rīkoties ar šajās kompānijās esošajiem līdzekļiem sankcijās iekļautajām personām."

Firmas pārstāvis atzīst, ka Fridmans savulaik bija iecerējis pats atpūsties Jūrmalas namā, bet tagad nekāda saziņa ar oligarhu nenotiekot.

Šopavasar Fridmans kopā ar savu biznesa partneri Pjotru Avenu Eiropas tiesā panāca sev piemēroto sākotnējo Eiropas Savienības sankciju atcelšanu. Tiesa gan, ir spēkā citas pret viņu noteiktas Eiropas sankcijas, tādēļ viņa aktīvi aizvien ir iesaldēti. Par to Fridmans vērsies tiesā pret Luksemburgu, prasot kompensēt 14,5 miljardus eiro.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu