Atbildes atradusi Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas šonedēļ prezentēja galaziņojumu. Secināja, ka "Rail Baltica" projekta vadībā likti cilvēki bez atbilstošas pieredzes, lēmumi pieņemti fragmentāri, ministrijas nav savā starpā sadarbojušās, bet Satiksmes ministrija slēpusi no valdības patieso izmaksu pieaugumu.
Starp ieteikumiem vairāki punkti gan par parlamentārās uzraudzības pastiprināšanu pār dzelzceļa būvi, piemēram, izveidojot jaunu apakškomisiju, gan to, ka valdībai būtu vismaz četras reizes gadā jānāk uz Saeimu atskaitīties par darbu gaitu.
"Šis projekts ir dzīvs, tas nav kaut kas, ko mēs izmeklējam kā OIK – atpakaļejoši. Šis ir šodien notiekoši lēmumi, tiek pieņemti. Un te ir labs manuālis, kā teikt, šis gala ziņojums, ir labs manuālis saprast, kur bija problēmas un kādās vietās ir jāveic izmaiņas. Saeimā, es domāju, ir beidzot uzmests uz Saeimas līmeni. Saeimai jāiesaistās viennozīmīgi, jāskatās, vai ir izpildītas tās lietas, kaut vai vienkārši juridiskas lietas," raidījumam sacīja Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS).
Savu versiju par to, kurš vainīgs par valstij nodarītiem zaudējumiem "Rail Baltica" projekta īstenošanā, meklēs arī prokuratūra. Tā ierosinājusi kriminālprocesu, ko izmeklēs KNAB.
Savukārt Eiropas Komisija neformāli akceptējusi 500 miljonu eiro pārdali no Atveseļošanās fonda, lai lietošanai varētu nodot iesāktās Rīgas stacijas un palaist jau esošo vilcienu līdz lidostai. Pirms to lemt, starptautiski eksperti pārbaudīja stacijām veikto maksājumu pamatotību.
"Būsim godīgi, nožēlojamas sajūtas, nožēlojamas. Caur ko? Caur to, ka nožēlojami tiek tērēta, bezjēdzīgi, ļoti liela nauda. Pie projekta jau vajadzēja sliedēm jau sen šeit stāvēt. Mēs redzam, ka tiek šķaidīti pa labi, pa kreisi līdzekļi - skaldīta malka, atleks pagalīte, skaliņš atleks. Bet projekts uz priekšu neiet, un tas ir nožēlojami," skumji secina Iecavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes vadītājs Uģis Zāģers.