Vai ekstrasensi piedalās noziegumu atklāšanā Latvijā? Kriminologa un Valsts policijas komentārs

Profesors Andrejs Vilks: "Cilvēki, kuriem ir spējas, eksistē, bet..."

Profesors Andrejs Vilks: "Cilvēki, kuriem ir īpašas spējas, eksistē, tās viņi var izmantot vai arī cenšas izmantot dažādās jomās - meklējot cilvēkus, lietas, darbojoties kā dziednieki utt. Tomēr šķiet, ka atbilstošu pasākumu piedāvājumi ir lielāki par sasniedzamajiem un vēlamajiem rezultātiem."

Ja noziegums saistīts ar ģimenes locekļiem vai tuviem cilvēkiem, cilvēki bieži vien vēršas ne tikai pie policijas, bet arī pie ekstrasensiem un gaišreģiem. Kā jūs to komentētu?

Tas, ka uzticamības līmenis ekstrasensiem, zīlniekiem šamaņiem utt. ir augsts, manuprāt, varētu būt pārspīlēts. Cilvēki to darījuši arī agrāk. Pietiekoši sarežģītās situācijas – vai tās ir grūtas vai grūti saprotamas – cilvēki cenšas izmantot visas iespējas, lai mēģinātu izprast šīs situācijas un risināt problēmas.

Bez šaubām, ka tādi cilvēki, kuriem ir augstas sensitīvas, neordināras spējas, eksistē. Viņiem ir lielāka vai mazāka enerģētiskā bāze un kapacitāte. Izmantojot savas spējas un informāciju no cilvēkiem, kas pie viņiem vēršas, viņi varbūt pat cenšas viņiem palīdzēt. Taču informācija, kuru viņi sniedz, nav zinātniski pamatota, un nav likumsakarību, uz kuru pamata ko ekstrasenss izvirza savus pareģojumus un versijas.

Nevaram aizmirst arī placebo efektu – psiholoģisko ietekmi no cilvēkiem, kuri dēvē sevi par ekstrasensiem.

Pie mums tiek izmantoti melu detektori, ar kuru palīdzību var noteikt, vai cilvēks melo. Bet ir bijuši arī pētījumu, ka pieredzējuši operatīvie darbinieki ar ilgu darba stāžu paši var pateikt, vai cilvēks melo vai arī nav pārliecināts par savu teikto. Ar to es gribu teikt, ka ne tikai ekstrasensi, bet arī cilvēki, kuriem ir zināšanas un liela pieredze konkrētā jomā, var daudz ko pateikt. Tāpat kā ārsti – pieredzējis ārsts, redzot, kā cilvēks ienāk kabinetā, jau var pateikt, kāda kaite šim cilvēkam varētu būt. Ar operatīvajiem darbiniekiem ir apmēram tāpat. Cilvēki ar pietiekami lielu pieredzi, paskatoties uz cilvēku, kas, iespējams, saistīti ar kādu nodarījumu, jau redz, vai attiecībā uz viņu varētu būt operatīvā interese vai ne, tas ir – vai ir iespējama saistība ar konkrētu nodarījumu.

Runājot par kriminoloģisko pieeju personu izziņā, man ļoti patīk Zigmunda Freida paustais:

"Tie, kam ir acis, lai redzētu, un ausis, lai dzirdētu, var pārliecināties, ka neviens mirstīgais nevar saglabāt noslēpumu. Ja cilvēka lūpas klusē, viņš runā ar savu pirkstu galiņiem, un melu iezīmes izplūst no viņa ādas katras šūnas."

Būtība ir tāda, ka nevajag nemaz būt kādām īpašām spējām. Ekstrasenss vai zīlnieks un jebkurš cilvēks, kurš ir tendēts izzināt un izpētīt otru cilvēku, skatoties uz šī cilvēka dažādām izpausmēm, uz aktivitātēm, kustībām, var daudz ko pateikt, piemēram, to, vai cilvēks ir patiess vai melīgs.

Savulaik strādāju kriminoloģisko pētījumu centrā. Mēs apkopojām pētījumus par netradicionālām psihoenerģētiskām metodēm, kuras izmanto gan ekstrasensi, gan krimināli tendētas personas. Tur ir gan hipnoze, gan citas metodes.

Katram cilvēkam ir savs enerģētiskais lauks, un šī enerģija, ko viņš izstaro, var būt vai nu laba, vai tieši otrādi – pietiekoši kaitīga, negatīva. Kriminoloģiskās psiholoģiskās teorijās ir atziņa par to, ka noziedzība varētu būt saistīta ar negatīvo psihoenerģētisko ietekmi. Tā nosaka cilvēka uzvedības veidu. Pētījumu centrā pie mums griezušies arī cilvēki, kas izjutuši šādu negatīvu psihoenerģētisko ietekmi. Pētījumu centrā atsevišķi darbinieki pielietoja atsevišķus paņēmienus, lai šo negatīvo ietekmi noņemtu.

Ir fiziognomika – mācība par to, ka pēc cilvēka sejas pantiem var noteikt cilvēka raksturu: vai cilvēks ir agresīvs vai viņš ir labsirdīgs, vai viņš ir impulsīvs, vai ir kādas citas rakstura iezīmes. Ekstrasensi lielā mērā izmanto fiziognomiku, lai spriestu par cilvēka rakstura iezīmēm.

Vai jūsu darbā jums nācies sastapties ar ekstrasensiem?

Pietiekoši daudzos gadījumos, kad mēs runājam vai nu par cilvēku pazušanu vai par smagu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, cilvēki vērsušies pie ekstrasensiem. No tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu puses tiek atzīts, ka ekstrasensi nav palīdzējuši noziegumu atklāšanā. Tas attiecas gan uz nesenajiem noziegumiem Latgalē, Kurzemē, gan citur.

Savulaik pie manis griezās cilvēki saistībā ar pazudušo meiteni Daci no Saldus, pārrunājām informāciju, kas bija šo cilvēku rīcībā, ko viņiem snieguši ekstrasensi. Tie cilvēki, protams, bija ķērušies pie pēdējā salmiņa, lai mēģinātu meiteni atrast. Bija dažādas norādes, bet nekas no šīs informācijas nav piepildījies.

Bet te ir kāda svarīga lieta. Izmeklēšanā nekādā ziņā nedrīkst atmest kādu informācijas pavedienu, kas varētu būt saistīts ar konkrēto notikumu un konkrētām iesaistītām personām. Protams, ka tas prasa papildu darbu, bet, ja nekādas citas informācijas par konkrētu nodarījumu nav un nav nekādu datu, jāizmanto viss, kas ir pieejams. Jā, tie ir papildu resursi, papildu laiks, bet nozieguma atklāšanā, īpaši smagu noziegumu atklāšanā, jāizmanto visas iespējas.

Esmu papētījis ārvalstu pieredzi ekstrasensu pakalpojumu izmantošanā ASV, Austrālijā, Apvienotajā Karalistē. Ekstrasensu pakalpojumus izmantot netiek ieteikts, jo šie dati nav pietiekoši ticami un daudzos gadījumos tie nav bijuši noderīgi noziegumu atklāšanā.

Taču ir zināms, ka ASV specdienesti CIP un FIB izmanto ekstrasensu pakalpojumus. Kāda ir efektivitāte, grūti pateikt. CIP, izmantojot ekstrasensu pakalpojumus, pārbaudīja viņu spējas. Izrādījās, ka atsevišķas personas spēja attālināti reducēt tekstu. Uz papīra lapiņām tika uzrakstīts teksts un tās un tika paslēptas. Bija ekstrasensi, kuri spēja aptuveni pateikt, kas uz lapiņām rakstīts.

Arī Krievijas pētnieciskajās struktūrās savulaik tika izveidota nodaļa, kas nodarbojās ar netradicionālo metožu, tai skaitā dziednieku un ekstrasensu, izmantošanu noziegumu atklāšanā. Kādi rezultāti, to grūti pateikt, nav informācijas.

Tomēr skaidrs, ka ekstrasensu pakalpojumi dažādu valstu dienestos, arī Latvijā, ir viens no ne īpaši atzītiem resursiem noziegumu izmeklēšanā.

Vai jums zināms kāds gadījums, kad kāds ekstrasenss devis reālu pienesumu kāda nozieguma izmeklēšanā un atklāšanā Latvijā?

Es par šādiem gadījumiem nezinu. Bet ne vienmēr avoti un metodes, kādā veidā noziedzīgie nodarījumi tiek atklāti, tiek publiskoti. Ir arī tā, ka ekstrasensu vai gaišreģu teiktais ir ļoti vispārīgs, norādot kādu virzienu, kādu teritoriju un tamlīdzīgi. Katrā ziņā es nezinu nevienu konkrētu gadījumu, kad viņi būtu palīdzējuši nozieguma atklāšanā.

Vai iespējams, ka ekstrasensi var traucēt izmeklēšanai?

Atsevišķos gadījumos, pārpludinot izmeklētājus un operatīvos darbiniekus ar daudzveidīgu informāciju, tas var traucēt. Un var būt arī gadījumi, kad tīši tiek arī izteikta nepatiesa informācija. Arī par šādiem gadījumiem nekas nav publiski zināms, bet pieļauju, ka tā varētu būt.

Ko jūs varētu teikt cilvēkiem, kuri, meklējot palīdzību nozieguma atklāšanā, vēršas ne tikai pie policijas, bet arī pie ekstrasensiem?

Ja izmeklēšana nevirzās uz priekšu, ir saprotams, ka cilvēki cenšas izmantot visas iespējas, un viena no iespējām ir ekstrasensi. To nevar pateikt, cik šī informācija varētu būt noderīga – tikpat labi tā var būt nelabvēlīga un pat kaitīga. Vērsties pie ekstrasensa vai ne - tas ir pašu cilvēku ziņā, es šeit nekādus ieteikumus negribētu dot.

Valsts policija aicina pēc iespējas ātrāk vērsties policijā

Valsts policija savā darbā neizmanto ezotēriķu pakalpojumus un nepārbauda viņu versijas, bet gan izmeklēšanā balstās uz faktiem, komentē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 2. nodaļas priekšnieks Andrejs Volkovs saka: "Reizēm bezvēsts pazuduša cilvēka tuvinieki piesaista ekstrasensus. Taču mūsu praksē nav zināmi gadījumi, kad viņu dotās norādes būtu izrādījušās patiesas vai būtu palīdzējušas personu atrast."

Policijā norāda, ka ir bijušas situācijas, kad ekstrasenss bezvēsts pazuduša cilvēka tuviniekam norādījis, ka piemēram, pazudušais cilvēks meklējams mežā, taču jau sākotnējā policijas informācija liecinājusi, ka cilvēks iegājis mežā. Līdz ar to policijai šīs ziņas no ekstrasensiem, ko snieguši tuvinieki, nav bijušas noderīgas.

Policija bezvēsts pazudušo cilvēku tuviniekus aicina pēc iespējas ātrāk vērsties policijā un ziņot par notikušo, jo šādos gadījumos var būt svarīga katra minūte, un iesaka paļauties uz pārbaudītām meklēšanas metodēm.

Vai Valsts policijā kādreiz saņemta kāda sūdzība par ekstrasensu vai zīlnieku darbībām?

Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska komentē:

“Valsts policijā netiek apkopota statistika par iespējamām krāpšanām, ko, iespējams, izdarījuši zīlnieki vai ekstrasensi. Taču informācija par šādiem gadījumiem policijā tiek saņemta ļoti reti. 2017. gadā policijā nonāca informācija par gadījumiem, kad Vecrīgā vai tās apkārtnē, iespējams, pie garāmgājējiem pienākusi sieviete un uzsākusi sarunu, stāstot par it kā pastāvošām briesmām radiniekiem, piemēram, paziņojusi, ka drīzumā mirs uzrunātā iedzīvotāja bērns. Pēc tam ļaundare pret šoka stāvoklī esošo upuri, iespējams, izmantojusi suģestiju un hipnozi, un pieprasījusi no cietušā naudu, lai veiktu maģiskus rituālus, kas novērstu it kā draudošo nelaimi. Uz policijas aicinājumiem cietušajiem vērsties ar iesniegumiem policijā, neviens neatsaucās, tāpēc šoreiz personu nebija iespējas saukt pie atbildības, lai gan viņa tika noskaidrota.

Pēdējā laikā, par laimi, nav ziņu par līdzīgiem gadījumiem.

Jāsaka gan, ka situācijās, kad cilvēks pats labprātīgi piekritis izmantot ekstrasensu vai zīlnieku pakalpojumus un par to samaksājis, pierādīt, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, var būt grūti, jo ieguvumu no šāda veida pakalpojumiem nevar praktiski izmērīt.

Iedzīvotājiem pašiem ir rūpīgi jāizvērtē, kur ieguldīt savus finanšu līdzekļus."

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild TVNET GRUPA. #SIF_MAF2024