:format(webp)/nginx/o/2024/12/19/16554262t1h36a5.jpg)
TVNET sociālajā projektā "Slavens. Talantīgs. Nodzēries." ar savu pieredzes stāstu dalījās mūziķis, šova "Caur ērkšķiem uz..." vadītājs Jānis Bukums. Viņš pauda uzskatu, ka cīņai ar alkohola problēmu jāsākas "no augšas". "Sabiedrība un indivīds var pieslēgties pēc tam, bet tam ir ļoti nopietni jāsākas no augšas." Vērsāmies pie Veselības ministrijas, kas sniedza atbildi uz ļoti aktuālo jautājumu - kas tiek darīts, lai mūsu valsts nenodzeras?
Kā zināms, Latvijā ir viens no lielākajiem alkohola patēriņiem kā Eiropas reģionā, tā pasaulē. Atbildes par situāciju valstī un apkarošanas pasākumiem TVNET sociālā projekta "Slavens. Talantīgs. Nodzēries." ietvaros sniedz Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanita Lazdiņa.
Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju 2023.gadā ir 12,4 litri absolūtā alkohola (a/a).
Aptuvenās aplēses par tūristu absolūtā alkohola patēriņu litros 2023. gadā uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju ir aprēķinātas provizoriski, jo Igaunijas Ekonomiskās pētniecības institūts līdz šim nav publicējis 2024. gada gadagrāmatu, kuru ik gadu izmantojam patēriņa aplēšu aprēķinos. Provizoriski koriģētais patēriņš 2023. gadā ir 11,7 litri a/a uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju.
Dati par alkohola patēriņu 2024. gadā būs pieejami 2025. gada jūnija beigās/jūlija sākumā, atbilstoši oficiālās statistikas publicēšanas kalendāram. Tas saistīts ar CSP iedzīvotāju skaita publicēšanas kalendāru. Attiecīgi koriģētie patēriņa dati būs pieejami 2025. gada nogalē.
Salīdzinājumam ar citām valstīm pieejami OECD publicētie alkohola patēriņa dati par 2022. gadu, bet iezīmējas, ka Latvija diemžēl ir pirmajā vietā.
/nginx/o/2024/12/16/16548257t1h0c24.png)
Par alkohola lietošanas traucējumu īpatsvaru kopējā populācijā jaunākie dati ir pieejami 2023. gadā publicētajā pētījumā "Pētījums par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā". Secināts, ka no saskaņā ar M.I.N.I. intervijas (psihisko traucējumu diagnostiskais instruments – starptautiskā neiropsihiatriskā intervija M.I.N.I. (angl. Mini-International Neuropsychiatric Interview)) rezultātiem alkohola lietošanas traucējumi (F10.10–F10.21) ir konstatēti 13,1% (n = 352) pētījuma respondentu.
/nginx/o/2024/12/19/16554273t1h4837.png)
Lai nodrošinātu alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanu sabiedrībā, būtiski ir vienlaicīgi ieviest kompleksus pasākumus:
pieejamības ierobežošana (tirdzniecības laiks), reklāmas un mārketinga ierobežošana, akcīzes nodokļa celšana un cenu politika, kas aptver dažādas likumdošanas iniciatīvas dažādās jomās.
Ieviešot kompleksus pasākumus alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanai, ilgtermiņā samazinātos alkohola lietošanas dēļ radītie zaudējumi tautsaimniecībai – samazināsies potenciāli zaudētie mūža gadi, ar alkohola lietošanu saistītā mirstība un slimību izplatība; mazinātos zaudējumi, kas rodas veselības nozarei, tiesībsargājošām iestādēm (policija, tiesa u.tml.), sociālā un labklājības jomā un citām tautsaimniecības nozarēm.
Lai mazinātu visu veidu alkoholisko dzērienu pieejamību un ierobežotu reklāmu un mārketingu, svarīga ir likumdošana. Lai mazinātu alkoholisko dzērienu lietošanu Latvijas sabiedrībā, Veselības ministrija izstrādāja divus likumprojektus – “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” un “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kuru mērķis ir mazināt alkoholisko dzērienu pieejamību, ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu, kā arī informēt iedzīvotājus par alkohola ietekmi uz veselību. Abi izstrādātie likumprojekti 2024. gada 21. martā tika apstiprināti jau Ministru kabinetā.
/nginx/o/2024/12/19/16554380t1hfd13.png)
Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā jau ir apstiprināti arī Saeimā 3. lasījumā 2024. gada 26.septembrī. (Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā) Minētie grozījumi paredz aizliegt TV un radio cenu un atlaižu reklāmu vīniem un alum, jo citu alkoholisko dzērienu reklāma ir aizliegta.
Savukārt Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā ir apstiprināti Saeimas 2. lasījumā un pašreiz ir skaņošanas procesā Eiropas Komisijā. Likumprojektā, kas nosūtīts saskaņošanai ar Eiropas Komisiju, ir paredzētas šādas prasības:
Minētie grozījumi, ņemot vērā saņemto atzinumu no Eiropas Komisijas, tika skatīti 03.12.2024. Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kas, balstoties uz atzinumā minēto, nolēma virzīt apstiprināšanai minēto likumprojektu 3. lasījumā pēc 2024. gada 2. janvāra, kad tiks sniegta atbilde no Latvijas puses uz Eiropas Komisijas sniegto atzinumu. Vienlaikus minētajā sēdē tika nolemts no likumprojekta izslēgt grozījumu, kas paredzēja iekļaut alkoholisko dzērienu marķējumā informāciju piktogrammu veidā, kura mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli, kā arī iekļaut marķējumā informāciju par alkoholisko dzērienu sastāvdaļām, uzturvērtību, tai skaitā enerģētisko vērtību, ņemot vērā Eiropas Komisijas izteiktos iebildumus.
Vienlaikus zināšanas par kaitējumu (awareness, attitudes, and knowledge on alcohol harms) 2024. gada rudenī tika pētītas tiešsaistes aptaujā (18+ gadus veci respondenti) piecās Eiropas valstīs (Latvijā, Spānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Īrijā) "Pārdefinē alkoholu" kampaņas ietvaros.
Latvijai vēl nav pieejami pilnā pētījuma rezultāti, tomēr tika atsūtīts primārs visu piecu valstu apkopojums, kurā izteikts secinājums: lai gan vairums cilvēku apzinās alkohola radīto kaitējumu veselībai, ir zema izpratne par vēža risku, ko rada alkohola lietošana.
Visbiežāk respondenti norādījuši par aknu vēža saistību ar alkohola lietošanu un visretāk - krūts vēža. Daudziem ir arī maldīgi priekšstati par alkohola ietekmi uz veselību.
Savukārt attiecībā uz akcīzes nodokļa politiku ir pierādīta, ka tā ir viena no PVO ieteiktajām izmaksu efektīvām politikas iniciatīvām, lai mazinātu alkoholisko dzērienu lietošanu un kaitējumu. Tā kā akcīzes nodokļa politika ir Finanšu ministrijas pārziņā, Veselības ministrija ir vairākkārt vērsusies ar priekšlikumiem pie FM straujāk celt akcīzes nodokli.
FM piedāvājums ir palielināt akcīzes nodokli visiem alkoholiskajiem dzērieniem vidēji par 4,5%,
tomēr VM vērsās ar iebildumiem, ka nepieciešams alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmi paaugstināt vismaz par 15% ik gadu, lai redzētu ietekmi uz patēriņu un cenu.
Veselības ministrija turpina uzlabot pakalpojumu pieejamību atkarību ārstēšanā. Sākot no 2025. gada 1. janvāra, no alkoholisma, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes varēs ārstēties, nemaksājot četru eiro līdzmaksājumu narkologam un septiņus eiro stacionārā.
Atkarību ārstēšanai paredzētās psihoterapijas programmas ir paredzētas 28 dienām. Daļai pacientu to apmaksā ģimenes locekļi, bet daudziem nav naudas, lai samaksātu, tāpēc viņi atsakās no ārstēšanas.
Turpinās darbs pie bērnu un pusaudžu narkoloģiskās ārstēšanas pakalpojumu pieejamības pilnveides un uzlabojumiem bērnu un pusaudžu narkoloģiskajā ārstēšanā –
tiek vērtētas iespējas palielināt esošā pakalpojumu sniedzēja slimnīcas “Ģintermuiža” kapacitāti, jo tā šobrīd ir vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kas nodrošina bērniem ar atkarībām rehabilitāciju un obligāto narkoloģisko palīdzību stacionārā pēc bāriņtiesas lēmuma.
Ārstēšana tiek veikta diennakts stacionārā, jo daļai nepilngadīgo vides maiņa ir būtisks veiksmīgas atveseļošanās sākumposma priekšnosacījums. Programma tiek nodrošināta divos līmeņos: obligātā narkoloģiskā palīdzība tiek sniegta pēc bāriņtiesas lēmuma kā neatliekamā palīdzība, savukārt rehabilitācija ir plānveida pakalpojums. Paredzēts piesaistīt Pasaules Veselības organizācijas ekspertus, kas 2025. gada pirmajā pusē veiks slimnīcas “Ģintermuiža” īstenotās ārstniecības un rehabilitācijas programmas izvērtējumu un sniegs ieteikumus tās tālākai attīstīšanai. Papildus tiek diskutēts par stacionāro ārstēšanas un rehabilitācijas programmu paplašināšanu reģionos, tostarp pakāpeniski paplašinot pakalpojumu pieejamību uz esošas infrastruktūras bāzes sākotnēji Vidzemē un Kurzemē, bet tālākos gados arī Latgalē.
Lai uzlabotu atkarību ārstēšanas pakalpojumus nepilngadīgām personām, sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un Labklājības ministriju plānots nākamgad īstenot pilotprojektu, kas būs vērsts uz integrētu pieeju. Integrēts risinājums ietvertu algoritmu izstrādi, lai apvienotu dažādu institūciju un speciālistu atbalstu un pakalpojumus vienotā plūsmā, nodrošinot gan personalizētu, gan mērķtiecīgu palīdzību.
Ārstēšanās primārais nosacījums ir cilvēka paša vēlme (motivācija) un pilnvērtīga iesaistīšanās savā ārstniecības procesā. Jārēķinās, ka konkrētās ārstniecības un uzturošās terapijas metodes būs jāpiemeklē pašam, ņemot vērā savas fiziskās, psihiskās un garīgās vajadzības. Kas der vienam, var nederēt otram. Atkarību ārstēšanu organizē narkologs sadarbībā ar citām ārstniecības personām vai ārstniecības atbalsta personām. Narkologs Latvijā ir tiešās pieejamības ārsts, t.i., lai saņemtu narkologa pakalpojumu, nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Narkoloģisko medicīnisko palīdzību ir iespējams saņemt gan ārstniecības iestādēs, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), t.i., par valsts budžeta līdzekļiem, veicot tikai pacienta līdzmaksājumu (tiks atcelts no 2025. gada 1. janvāra), kā arī privātās ārstniecības iestādēs par saviem personīgajiem līdzekļiem.
Iniciējot izmaiņas, Veselības ministrija vērtē citu valstu labās prakses piemērus, t.sk. kaimiņvalstu. Latvija aktīvi seko Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem un Baltijas valstu pieredzei, lai veidotu efektīvu alkohola kontroles politiku, tai skaitā nodrošinātu arī atbilstošu ārstēšanos un rehabilitāciju.
Pasākumi alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanai un arī ārstēšanās pakalpojumu pieejamības uzlabošanai personām ar alkohola atkarību iekļauti Veselības ministrijā izstrādātajā “Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam”. Tāpat sabiedrības izglītošanas pasākumi paredzēti Veselības ministrijas izstrādātajās “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam”, kurās viens no pirmā rīcības virziena apakšrīcības virzieniem ir
atkarību izraisošo vielu lietošanas mazināšana sabiedrībā, paredzot gan izglītojošus pasākumus, gan specifiskas programmas selektīvās un indicētās profilakses ietvaros personām ar paaugstinātu risku kļūt atkarīgiem, un sniedzot atbalstu personām, kurām jau ir izveidojusies atkarība, nodrošinot pieejamu profilaksi, ārstēšanu un pēc tam rehabilitāciju.
Vienlaikus, lai arī šobrīd tiek nodrošināti dažādi pakalpojumi un narkoloģiskā ārstēšanās pacientiem ar alkohola atkarību, lai nodrošinātu plašāku pakalpojumu pieejamību arī reģionos, kā arī nodrošinātu multiprofesionālu atbalstu, Veselības ministrija savā izstrādātajā “Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam” ir iekļāvusi virkni pasākumu, kuru ieviešanai ir nepieciešams papildu finansējums, kas diemžēl nav piešķirts.
Vienlaikus 2024. gadā no maija ir izdevies paplašināt atbalsta telefonu smēķēšanas atmešanai arī uz citām atkarībā,m un kopš maija uz šo atbalsta telefonu darbdienās pl. 9-18 var zvanīt visi atkarīgie (smēķētāji, narkomāni, alkohola un azartspēļu atkarīgie) un līdzatkarīgie.
/nginx/o/2024/12/19/16554388t1h64b5.png)
Zvanot uz telefonu 67037333, var saņemt informāciju par pieejamiem un situācijai atbilstošākiem pakalpojumiem, psiholoģisku palīdzību anonīmi, konsultācijas un psihoemocinālo atbalstu, t.sk. krīzes situācijās, smēķēšanas, nikotīna atkarības, alkohola, narkotisko vielu, azartspēļu u.c. problēmu risināšanai.
Veselības ministrija plāno izveidot 24/7 atbalsta tālruni ar čata funkciju, ko plānots popularizēt un attīstīt no 2025. gada vidus.
To paredzēts attīstīt uz Slimību profilakses un kontroles centra atkarību atbalsta tālruņa bāzes, kurš darbojas jau šobrīd, bet konsultācijas iespējams saņemt noteiktā laikā un tikai darbdienās, nenodrošinot arī iespēju rakstīt ziņu čatā.
Veselības ministrija turpina darbu pie sabiedrības informēšanas par alkoholisko dzērienu kaitējumu, izmantojot dažādus resursus, kā arī īstenot vispārējo un mērķētu profilaksi. Šogad aktīvi sociālos tīklos ir sākusies iedzīvotāju informēšana, ka nav drošas devas un ka alkohola lietošana ir tieši saistīta un viens no riska faktoriem dažādu vēžu attīstībai. Norisinās arī darbs pie skolām paredzētas programmas atkarību profilaksē “Unplugged” atkārtotas īstenošanas, lai novērstu, ka bērni un jaunieši sāk lietot alkoholu, sniedzot kompleksu lekciju ciklu, kas veicina kritiskās domāšanas attīstīšanu un spēju pateikt nē.
Ja runājam par tirdzniecības laika ierobežojumiem, tad tie jau ir iekļauti šobrīd Saeimā skatītajos grozījumos Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kā deputātu priekšlikums, attiecīgi, ja tiks apstiprināti trešajā lasījumā, stāsies spēkā 2025. gada otrā pusē. Vienlaikus Saeimā skatot Veselības ministrijas iesniegtos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, tika diskutēts arī par nepieciešamību ierobežot alkoholisko dzērienu tirdzniecību arī degvielas uzpildes stacijās, tāpat par nepieciešamību celt vecuma cenzu no 18 uz 20 gadiem, kā tas būs attiecināms uz visiem tabaku un nikotīnu saturošiem izstrādājumiem no 2025. gada 1. janvāra. Par šiem pēdējiem pasākumiem, kas mazina pieejamību degvielas uzpildes stacijās un arī paaugstina vecumu, no kura alkoholiskos dzērienus drīkst iegādāties, noteikti ir diskutējams pie nākamajiem Veselibas ministrijas virzītajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā.
Veselības ministrija plāno izveidot 24/7 atbalsta tālruni ar čata funkciju, ko plānots popularizēt un attīstīt no 2025. gada vidus. To paredzēts attīstīt uz Slimību profilakses un kontroles centra atkarību atbalsta tālruņa bāzes.
/nginx/o/2024/10/16/16422326t1hb3c5.jpg)
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild TVNET GRUPA. #SIF_MAF2024
/nginx/o/2025/02/12/16650101t1h0ad0.jpg)